VID norāda, ka tiek darīts daudz cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, sākot ar nodokļu maksātāju informēšanu un izglītošanu un beidzot ar sodīšanu par administratīvajiem un kriminālpārkāpumiem. Dienas uzrunātie eksperti nenoliedz, ka tiek darīts daudz, bet rezultāts varēja būt labāks. Tāpēc, viņuprāt, dienesta iespējas cīņā ar nodokļu nemaksātājiem ne tuvu nav izsmeltas. To, ka vēl ir daudz darāmā, apliecina arī ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, kas pēc VID aplēsēm ir 16% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pesimistiskākie uzņēmēji uzskata, ka šis skaitlis ir ievērojami lielāks - 39% no IKP, kas ir tuvu otram valsts budžetam.
To, ka cīņā ar nodokļu nemaksātājiem ir ko uzlabot, netieši atzīst arī VID pārraugošā Finanšu ministrija (FM). «Visa VID reorganizācija ir vērsta uz to, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanas efektivitāti, pastiprinātu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un ēnu ekonomiku,» Dienai saka FM pārstāve Baiba Melnace, norādot, ka arī finanšu ministrs Einars Repše (JL) kā vienu no 2010.gada prioritātēm nosaucis cīņu pret nelegālo ekonomiku. Tālab jau drīzumā FM nāks klajā ar priekšlikumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.
Grūti pierādīt
Noziedzīgas darbības saistībā ar nodokļiem izmeklē daudzas valsts iestādes, Dienai skaidroja VID Komunikāciju daļā. Piemēram, lietas par krāpšanu, kā PVN izkrāpšanu, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas arī nodara kaitējumu valsts budžetam. Savukārt kriminālprocesus par izvairīšanos no nodokļu samaksas virs 50 minimālajām mēnešalgām (9000 latu) ierosina vienīgi VID FPP. Par visparastāko krāpšanu Latvijā ik gadu notiesā ap 200 personu, bet par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pērn un 2007.gadā notiesātas trīs personas. 2008.gads bija ražīgāks ar desmit notiesājošiem spriedumiem. Arī par izvairīšanos no nodokļu samaksas notiesā samērā maz personu - no vairāk nekā 300 par šo pārkāpumu VID FPP ierosināto lietu piektā daļa tiek nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, bet desmitajā daļā ir notiesājoši spriedumi. Kāpēc tik maz?
VID norāda: lai aizdomās turēto varētu saukt pie atbildības, ir jāsavāc pietiekami daudz pierādījumu. To trūkums, visticamāk, ir galvenais iemesls, kāpēc lielākā daļa no ierosinātajām lietām netiek nosūtītas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, pieļauj Ģenerālprokuratūras virsprokurors Vilnis Ulmis. Savukārt pierādījumu trūkumu, viņaprāt, varētu saistīt ar nekvalitatīvo izmeklēšanu un nepietiekamajiem resursiem dziļākai izpētei. «Vienmēr tajās lietās [ko nosūta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai] rodas jautājums par pierādījumu pietiekamību,» lietu sarežģītību akcentē V.Ulmis. Viņš gan norāda, ka tajās lietās par izvairīšanos no nodokļu samaksas, kas nonāk prokuratūrā galvaspilsētā un ko iztiesā Rīgas tiesās, 99% gadījumu ir notiesājoši spriedumi.
Sodi nosacīti
Vairumā notiesājošo spriedumu lietās par krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un arī izvairīšanos no nodokļu samaksas sods ir nosacīts, liecina Lursoft datubāze. «Jautājums par sodu vienmēr ir smags,» atzīst V.Ulmis un paskaidro, ka lietās par izvairīšanos no nodokļu samaksas lielākajai daļai tiesāto nav kriminālas pagātnes, un tas viņu vainu mīkstina. Nodokļi, no kuru samaksas notiesātie izvairījušies, ir dažādi - PVN, uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet pēdējā laikā pieaug lietas par izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas, atzīst V.Ulmis. Dažādi konsultanti pamācījuši šos cilvēkus, kā izvairīties no nodokļu samaksas. «Informācija, kā izvairīties no nodokļu samaksas, arī iet pa apli,» saka prokurors. Viņaprāt, kamēr nemainīsies sabiedrības attieksme, ka izvairīties no nodokļu samaksas vai izkrāpt nodokļus ir slikti, tikmēr nekas būtiski valstī šajā jomā nemainīsies. «Visi kaunas, ja cilvēks ir zaglis, bet nekaunas, ja nemaksā nodokļus. Tad saka: tu esi malacis! No vienas puses - bļaujam, ka viss valstī ir slikti, bet paši pie mazākās iespējas nodokļus nemaksājam.»