«Mums iznāk kā vista ar olu. Labi, mēs nodrošināsim visus ar datoriem, bet, ja tajā laikā nebūs skolotāju, kas māk izmantot digitālos materiālus, no tā nebūs labuma,» pauž ministrs. Mācību līdzekļu izstrādi plānots paveikt līdz šā gada beigām, un par skolotāju apmācību varētu sākt runāt ne ātrāk kā nākamgad. Savukārt skolēnu apgāde ar datoriem varētu būt nākamo divu trīs gadu jautājums. R. Ķīlis uzskata, ka vispiemērotākie būtu planšetdatori, kurus nākotnē skolēniem varētu piešķirt tāpat, kā šobrīd skolas mācību gada sākumā izdala grāmatas. «Tas nemaz nav neiespējami, un citas valstis tā dara. Piemēram, Turcija pašlaik uz to ies. Spānijas reģionos jau tā ir,» viņš saka.
Līdz šim Latvijā ietais ceļš, kad no sākuma parūpējas par tehnisko nodrošinājumu un tikai tad veido saturu, neesot pareizs. «Es kategoriski iebilstu tiem, kuri saka, ka mums Latvijā viskautkas ir. Tā nav! Es neesmu pie mums redzējis tik interaktīvus un asprātīgus mācību materiālus, kādi ir pasaulē,» pauž ministrs.
Konkursa nolikumu plānots pabeigt šodien vai rīt. Jau vēstīts, ka uzvarētājs VIAA būs jāizvēlas līdz septembrim, bet materiālu izstrādei jānoslēdzas gada beigās. No mācību līdzekļu digitalizācijai atvēlētajiem 300 000 latu, kas piešķirti no ES struktūrfondu līdzekļiem, viens pretendents varēs saņemt līdz 15 000. Konkursā varēs pieteikties skolas, kurām vajadzēs meklēt partnerību ar uzņēmumiem, kas spēs nodrošināt tehnisko izpildījumu.