Jo sevišķi Pekinas palīdzība var noderēt tādām ekonomiski novājinātām valstīm kā Grieķija un Īrija, kas jau bijušas spiestas vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī Portugāle un Spānija, kuras balansē uz naža asmens.
Līdz šim izskanējusi informācija, ka sarunas ar ķīniešiem notikušas Lisabonai. Portugāles mediji vēsta, ka Ķīna esot gatava pirkt Portugāles valdības obligācijas jeb parādzīmes piecu miljardu eiro (3,5 miljardi latu) vērtībā. Ķīnas valdība šonedēļ oficiāli apstiprinājusi gatavību pirkt Spānijas parādzīmes, jo esot ieinteresēta palīdzēt tās ekonomikai atkopties.
Pekina ir ieinteresēta Eiropas ekonomiskajā stabilitātē, jo Eiropas Savienība (ES) ir tās lielākais tirdzniecības partneris. Aizdodot eiropiešiem naudu, ķīnieši nodrošinātu, ka Eiropa turpina iegādāties Ķīnas preces. Tajā pašā laikā Pekina vēlas diversificēt savas ārvalstu valūtas rezerves, kas ir lielākās pasaulē.
Lielākā daļa - 907 miljardi dolāru (471,6 miljardi latu) - no 2,65 triljonu dolāru (1,38 triljoni latu) vērtajām rezervēm ir ieguldītas ASV obligācijās, vēsta Reuters. Tomēr, iegādājoties Eiropas valstu parādzīmes, Ķīnas valūtas rezerves varētu papildināties tikai ar samērā nelielu eiro portfeļa daļu.
Pirms dažām nedēļām notikušajā Ķīnas un ES samitā Pekina izteica atbalstu ES un Starptautiskā Valūtas fonda izveidotajam 750 miljardu eiro (525 miljardi latu) vērtajam eirozonas stabilizācijas fondam, tomēr konkrēti nepaziņoja par papildu obligāciju pirkšanu no Beļģijas un Itālijas.
Eksperti uzskata, ka salīdzinoši mazvērtīgu Eiropas valstu obligāciju iepirkšana nav saistāma ar Ķīnas ekonomiskajām, bet drīzāk ģeopolitiskajām un stratēģiskajām interesēm.