Krīze gan šīs cerības mazinājusi, taču viņa nebēdā. Straujš Baltijas iedzīvotāju pirktspējas kritums nemulsina arī ķīniešu apģērbu veikalu tīklu _Azija_, kas pēdējos mēnešos Šauļos izveidojis pat četrus veikalus. Trešdien pirmais Ķīnas mājsaimniecības preču un drēbju veikals _China Town_ vērsies vaļā arī Rīgā. Sakņu laišana - tā šo procesu raksturo Latvijas Universitātes (LU) profesors, orientālistikas eksperts Leons Taivāns.
Eiropas veikalu vietā
Cieši cits pie cita salikti apģērbu pakaramie, plašas telpas un sortiments - virsdrēbes, čemodāni, bērnu un pieaugušo apģērbi. Pircēju tirdzniecības centrā Tilžes esošajā veikalā Azija nav daudz, taču pārdevēja Oksana laipni stāsta, ka brīvdienās klientu netrūkst. «Starp citu, sestdienās un svētdienās pie mums atbrauc ļoti daudz latviešu. Sapērk drēbes visai ģimenei,» viņa piebilst. Oksanas un viņas kolēģu darbu uzmana firmas pārstāvis, ķīnietis, ar kuru gan mums parunāt neizdevās - viņš nerunā ne angliski, ne krieviski un arī lietuviski ne. No Oksanas teiktā secināms, ka «priekšnieks» tā veselu dienu arī pavada, klusībā vērojot pārdevēju darbu. Īstā priekšniecība esot komandējumā.
Vietējās Šauļu avīzes žurnāliste Nijole Koskiene stāsta: lai kā viņa centusies, taču sazināties ar Azijas saimniekiem viņai tā arī neesot izdevies. Šauļos Azijai patlaban pieder četri veikali, kuri atrodas tur, kur kādreiz bija krīzi neizturējušas Eiropas zīmolu bodes. Veikalus pārvaldot vienas ģimenes locekļi, ar īpašniekiem saikne tiek uzturēta pa telefonu un ar Skype palīdzību. Vēl viens Šauļos esošais Ķīnas ražojumu veikals pieder citiem saimniekiem un atrodas pilsētas centrā.
Priekšrocība - piegādes
Uzņēmēja Tintina Džana lēš, ka Šauļos patlaban mīt ap 20 viņas tautiešu, bet galvaspilsētā Viļņā - ap 500.
Jaunas biznesa iespējas viņas ģimene sāka meklēt pēc tam, kad paplašinājās Eiropas Savienība. «Uzzinājām, ka Lietuvas iedzīvotājiem ļoti garšo ķīniešu virtuve, tāpēc izlēmām braukt uz šejieni,» atminas Tintina. Viņa kopā ar vīru strādā Šauļos, tikmēr vecāki ar restorānu biznesu nodarbojas Rīgā. Runājot par abu valstu biznesa vidi, viņa uzsver: gan Lietuvā, gan Latvijā ir pārāk lieli nodokļi, savukārt Latvijā traucē arī īpaši nosacījumi ārzemniekiem, kuriem jāpelna ne mazāk kā 1300 eiro mēnesī. «Ja tev ir liela alga, tad jāmaksā arī lieli nodokļi,» piebilst uzņēmēja.
Jautāta, kāpēc starp trim Baltijas valstīm tieši Lietuvā ķīniešu bizness ir visstraujāk attīstījies, viņa atrod vienkāršu skaidrojumu: skatoties no Eiropas puses, Lietuva ģeogrāfiski ir pirmā valsts. Pastrādājot Lietuvā, nākamais solis ir Latvija un tad - Igaunija. «Šim reģionam pievelk mazāka konkurence. Piemēram, Ungārijā vai Čehijā jau ir pilns ar ķīniešu veikaliem un restorāniem,» viņa stāsta.
Ķīniešu uzņēmēju priekšrocība esot tas, ka viņi tās pašas Ķīnā ražotās drēbes, ko tirgo lielveikalos un tirgos, ieved nevis no Polijas, Ungārijas vai Turcijas, bet gan tieši no Ķīnas, tā panākot zemāku cenu.
Taču tāpēc, ka Baltijas valstu tirgi ir ļoti mazi, diez vai Lietuvu, Latviju un Igauniju tuvākajos gados sagaida masveida ķīniešu «atnākšana», domā Tintina. «Šauļos patlaban ir pieci veikali, un vairāk vietas nav. Tas pats arī ar restorāniem,» saka ķīniešu uzņēmēja.
Gatavs gaidīt
Viens Azijas veikals jau darbojas Jelgavā, bet trešdien 1600 kvadrātmetru liels ķīniešu veikals vērsies vaļā Rīgā, Vienības gatvē. Tāpat kā viņa kolēģi Lietuvā, arī China Town īpašnieks Luo Jans nepārvalda nevienu valodu, izņemot ķīniešu, tādēļ ar tulkojumu mums piepalīdz viņa tautietis Čens Jaņs, kurš ir augstskolas Turība students. Ar tulka palīdzību Luo Jans stāsta, ka līdzīgi veikali viņam jau ir Nīderlandē un Ungārijā, Latvijā tas būs pirmais šāds veikals. Lielākā daļa sortimentā esošo preču ir atvestas no Ķīnas, nedaudz ir arī no Itālijas. Vaicāts par to, kā, spējot sarunāties tikai ķīniešu valodā, viņam izdevās Latvijā uzsākt biznesu, Luo Jans saka: palīdzējuši Latvijā dzīvojošie ķīnieši. «Mēs visi esam kā draugi, palīdzam cits citam. Dažreiz algojām arī tulku,» stāsta uzņēmējs. Viņš ir pamanījis, ka Latvijas iedzīvotājiem viņa aktivitāte netīk, jo viņi, domā Luo Jans, baidās no konkurences. «Bet mēs darām savu darbu, viņi dara savu. Mēs nevienam neko neatņemam, tieši otrādi - radām darbvietas vietējiem cilvēkiem,» - tā uzņēmējs. Krīze viņu nebaida - pat ja tagad cilvēki tēriņos ir piesardzīgāki, nākotnē šis bizness nesīs peļņu, pārliecināts ir Luo Jans.
Lielu peļņu negaida
«Ķīniešu bizness ir spējīgs izdzīvot tur, kur nespēj izdzīvot citi,» šīs valsts uzņēmējdarbības īpatnības raksturo LU profesors, Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs Leons Taivāns. Situācijā, kad krītas cilvēku pirktspēja un samazinās biznesa ieņēmumi, ķīnieši jūtas komfortabli, jo viņiem nav lielu ambīciju attiecībā uz peļņu, skaidro L.Taivāns. «Viņi ir ļoti strādīgi, pacietīgi un ir spējīgi gaidīt ļoti ilgi. Tā ka viņi tagad te laidīs saknes, tas ir tikai sākums,» uzsver zinātnieks. Kā svarīgu faktoru viņš min arī to, ka visās trijās Baltijas valstīs darbojas Ķīnas vēstniecības ar rezidējošiem vēstniekiem un ķīniešu biznesa attīstībai Baltijā ir stingrs politisks atbalsts.
Kā tilts uz ES
Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis piekrīt, ka ķīniešu uzņēmēju ietekme Baltijā tuvākajos gados pieaugs. «Ķīnas ekonomika turpina izaugsmi, Ķīnas loma un ietekme pasaules ekonomikā kļūst arvien nozīmīgāka, turklāt Ķīnas valsts politika šobrīd ir vērsta uz uzņēmējdarbības izvēršanos pasaulē,» uzsver eksperts. Baltijā esošais cenu līmenis ir pietiekami augsts un pievilcīgs, lai šeit atvērtu veikalus, viņš uzskata. Baltijas valstis Ķīnas biznesa apmēriem ir niecīgas, tādēļ Ķīnas uzņēmējus Latvija un pārējās Baltijas valstis vairāk varētu interesēt ģeogrāfiskās atrašanās dēļ - gan kā vārti tālākai ekspansijai Eiropas tirgos, gan arī kā tilts starp Eiropas Savienību un Krieviju, paredz E.Rudzītis.