Opozīcijas atbalstītāji ieņēma parlamenta ēku, valsts televīziju, aizdedzināja Ģenerālprokuratūras ēku, ziņo RIA Novosti. Kad viņi mēģināja ieņemt valdības ēku, drošības spēku vienības atklāja uguni uz nemierniekiem. Valdības pārstāvji vēsta, ka apšaudēs nogalināti ap 30 cilvēku, bet opozīcija ziņo, ka patiesībā nogalināti vismaz 100 cilvēku. Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš vēsta, ka Ārlietu ministrijai zināms par deviņiem Latvijas pilsoņiem Kirgizstānā, kuri nav tieši apdraudēti, tādēļ viņiem nav ieteikts pamest valsti.
Opozīcijas rīkotie nemieri notiek ne tikai Biškekā, bet arī citās Kirgizstānas pilsētās. Talasas pilsētā smagi piekauts Kirgizstānas iekšlietu ministrs Moldomusa Kongatijevs; daži avoti pat ziņoja, ka viņš ir miris. «Kas tā par opozīciju? Tie ir vienkārši bandīti,» uzskata Kirgizstānas premjers Danijars Usenovs. Pēc nemieru sākuma valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis. Opozīcija tikmēr izveidojusi savu valdību un pieprasa, lai K. Bakijevs nodotu varu opozīcijas līderu rokās. «Mums nav vajadzīga šī sapuvusī vara!» ziņu aģentūrai AP stāsta protestu dalībnieks Mahsats Talbadjevs.
K. Bakijevs nāca pie varas Kirgizstānā pēc 2005. gada pavasara nemieriem, kas ieguva tulpju revolūcijas nosaukumu. Toreiz no amata tika padzīts iepriekšējais Kirgizstānas prezidents Askars Akajevs, kurš bija spiests bēgt uz Krieviju. Taču ar laiku kļuva skaidrs, ka K. Bakijevs nav daudz labāks par savu priekšteci, jo arī viņš tika vainots korupcijā, opozīcijas apspiešanā un cilvēktiesību pārkāpumos.
Kirgīzi ir neapmierināti, ka valdībai nav izdevies paaugstināt viņu dzīves līmeni. Vidējā alga Kirgizstānā ir ap 70 latu mēnesī, un arī šo valsti smagi skārusi ekonomikas krīze. Kirgīziem visvairāk «iegrieza» Krievijas ekonomikas problēmas, jo viesstrādnieku sūtītā nauda bija galvenais Kirgizstānas ekonomikas balsts, bet tagad naudas plūsma no Krievijas ir apsīkusi.
Neapmierinātība ar K. Bakijeva valdību bija briedusi jau labu laiku, bet nemieru eskalāciju veicināja valdības lēmums par elektrības un komunālo pakalpojumu cenu palielināšanu. Pēc analītiķu domām, Kirgizstānas liktenis būs atkarīgs arī no lielvalstu nostājas. Kirgizstānai ir stratēģiski svarīga loma Vidusāzijas reģionā; šajā valstī izvietotas gan Krievijas, gan ASV militārās bāzes.