Gaidīs gada beigas
Spekulācijas par H. Klintones iespējamo iesaistīšanos cīņā par Demokrātu partijas kandidatūru pēc vairāk nekā diviem gadiem paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās, kurās amerikāņiem būs jāizvēlas pašreizējā prezidenta Baraka Obamas pēctecis, gaisā virmo jau kopš laika, kad viņa vēl bija valsts sekretāre.
H. Klintones iespējamo kandidatūru vēl sparīgāk apspriež kopš 2013. gada sākuma, kad viņa atstāja B. Obamas administrāciju. Tomēr līdz šim viņa ir izvairījusies sniegt skaidru atbildi par nākotnes politiskajiem plāniem. Viņas nodomus neatklāj arī nupat izdotā grāmata.
Nedēļas nogalē televīzija ABC demonstrēja fragmentus no intervijas ar H. Klintoni, kura sacīja, ka lēmumu par iespējamo dalību vēlēšanās pieņems tad, «kad šķitīs pareizi to darīt». Viņa piebilda, ka tas varētu notikt līdz gada beigām, precīzāk - pēc novembrī paredzētajām Kongresa starpvēlēšanām. «Es vēlos aizvadīt šo gadu, apceļot valsti, parakstīt grāmatas, palīdzēt partijai starpvēlēšanās rudenī, ievilkt dziļu elpu un izvērtēt savus plusus un mīnusus,» sacīja bijusī ASV valsts sekretāre.
Daudzi Demokrātu partijas biedri domā, ka H. Klintone noteikti pieteiks savu kandidatūru partijas priekšvēlēšanās, kurās demokrātu vēlētāji izraudzīsies cilvēku, kurš 2016. gada prezidenta vēlēšanās stāsies pretī Republikāņu partijas pretendentam. «Es viņai neredzu alternatīvu. Ceru, ka viņa pateiks «jā»,» stāsta kongresmenis Diks Durbins, kurš ir iesaistījies Čikāgā izveidotajā sabiedriskajā kustībā Gatavi Hilarijai, kas aicina H. Klintoni startēt vēlēšanās.
H. Klintonei pietuvināti cilvēki apgalvo, ka jaunās grāmatas reprezentācijas brauciens palīdzēs viņai pieņemt lēmumu. «Brauciens ļaus viņai iemērkt kāju ūdenī, bet nenoslīkt,» kāds vārdā neminēts H. Klintones kolēģis sacīja Reuters.
Savukārt politiskais konsultants Bobs Šrams, kurš pirms 2004. gada prezidenta vēlēšanām palīdzēja demokrātu kandidātam Džonam Kerijam, domā, ka H. Klintone lēmumu jau ir pieņēmusi. «Esmu pārliecināts, ka viņa jau ir nolēmusi kandidēt un ir pārliecināta, ka partija viņu nominēs,» apgalvo stratēģis.
Republikāņu uzbrukumi
H. Klintones lēmumu kandidēt var ietekmēt viņas augstā popularitāte, kādu viņa nesasniedza, darbojoties aktīvajā politikā. Laikraksta The Washington Post un televīzijas ABC šomēnes kopīgi rīkotajā aptaujā 59% respondentu pozitīvi novērtēja H. Klintones darbu valsts sekretāres amatā, bet 53% būtu gatavi balsot par viņu prezidenta vēlēšanās.
Pat politiskie oponenti republikāņi atzīst, ka H. Klintone būtu grūti uzveicama kandidāte, tādēļ ir iesaistījušies atklātā karā pret viņu, skaļi apšaubot viņas darbu valsts sekretāres amatā. Kritiķi pat gatavojas izdot e-grāmatu Failed Choices (Neveiksmīgās izvēles), kurā kritizē H. Klintones vadītā Valsts departamenta darbu.
Viņu jājamzirdziņš ir 2012. gada 11. septembrī notikušais incidents Lībijas pilsētā Bengāzī, kur islāmistu uzbrukumā tika nogalināti četri amerikāņi, tostarp ASV vēstnieks. Republikāņi uzskata, ka notikušajā daļēji ir vainojama H. Klintone, kas nav spējusi garantēt amerikāņu drošību pēcrevolūcijas haosa pārņemtajā Lībijā.
H. Klintone savā grāmatā ir atvēlējusi veselu nodaļu Bengāzī traģēdijai, tajā viņa velta skarbus vārdus saviem kritiķiem. «Es neiesaistīšos politiskajās dūru cīņās, kurās tiek izmantoti nogalināti amerikāņi. Tas ir pilnīgi nepareizi un necienīgi mūsu varenajai valstij. Tiem, kuri uzstāj uz traģēdijas politizēšanu, būs jāiztiek bez manis,» raksta H. Klintone.
Intervijā ABC viņa apgalvo, ka republikāņu kritika saistībā ar Bengāzī uzbrukumu ir papildu iemesls, lai viņa nolemtu kandidēt 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.