Ko darīs tie, kas šodien vada šos uzņēmumus? Minētie lēmumi parāda, ka valsts nezina, kā rīkoties. Ja jūs nezināt, un tā tas arī ir, pasūtiet valsts pārvaldes modeli valstīs, kurās tas sekmīgi strādā. Neizskatās, ka ministra darbība saskan ar pirmsvēlēšanu solījumiem. Dieva dēļ, neizputiniet valsti! Ne velti saka, ka cilvēks ir drošsirdīgs divas reizes: kad zina un kad nezina, ko dara. Jums ir otrais gadījums.
Mūsu ministru nekompetence ir pārsteidzoša. Pretēji veselajam saprātam finanšu un veselības ministri pieņem lēmumu par maksas medicīnu, nedomājot par lēmuma sekām. Ja atskaita bērnus, pensionārus, invalīdus, nestrādājošos, bomžus, tad paliek tikai tie, kas strādā. Doma ir, lai tie, kas saņem aploksnēs, skrien un samaksā nodokļus. Jūsu zināšanai, ministru kungi, viņi gandrīz visi maksā nodokļus, tikai no ļoti mazas summas. Gaidām, kad piespiedīsiet visus maksāt nodokļus, tas jūsu pienākums. Daudzās valstīs, kā Čīlē, Vācijā u. c., izvairīšanās no nodokļu samaksas ir lielākais noziegums, ļoti stingri sodāms. ASV nereti soda nevis par nelegālu biznesu, bet par nesamaksātiem nodokļiem. Latvijā tas ir pats principiālākais jautājums, jo veido 400-500 milj. latu gadā. Ja iekasētu šos nodokļus, pietiktu valsts ekonomikas atdzīvināšanai: siltumenerģijas, elektronerģijas tarifu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšanai, tādējādi padarītu ekonomiku konkurētspējīgu.
Vilka kungs nepiedāvā reālu darbību, bet tās imitāciju. Kas viņam un premjeram traucē veikt struktūrreformas, samazināt pārvaldes un administratīvos izdevumus. Mums virzība notiek pretējā virzienā. Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas datiem Finanšu ministrijā algas ir daudz lielākas par iepriekš minētajām, kas būtu jāvērtē kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Vērsos Darba devēju konfederācijā, lai protestētu, bet ģenerāldirektore Menģelsones kundze tā nedomāja - īsteni sociālie partneri, tikai valdības.
Premjerministra kungs stāsta par neparastu ekonomikas izaugsmi, pat grāmatu sarakstījis. Acīmredzot tādēļ sākta algu palielināšana. Tāpat atļāva samazināt PVN par 1%, no grāmatvedības viedokļa cerot, ka par 0,5% samazināsies inflācija. Vai tas % nosaka inflāciju? Ja patiešām gribam pievienoties eirozonai, atbilst kritērijiem, būtu jāpazemina siltumenerģijas un elektronerģijas tarifi, kas dotu jūtamu rezultātu.
Francijas jaunais prezidents izziņoja algu samazināšanu par 30%. Vai Francijā stāvoklis sliktāks? Pagaidām Vācija un Francija, kam pieder liels procents reālās ekonomikas, atbalsta visas ES valstis. Kāds ir mūsu reālās ekonomikas procents? Skaidrs, ka valsts sasniegumi un labklājība ir atkarīgi no reālās ekonomikas, t. i., ražošanas. Lai to attīstītu, valstij nevis jādeklarē, bet jāveic virkne konkrētu pasākumu. Darāmais, kas netiek darīts, noved pie bēdīga rezultāta. Birokrātiskais aparāts palielinās, bet ķermenis dilst.
Aktīvā jaunatne aizbrauc, jo zaudē ticību valstij. Nepieciešami reformatori un profesionāļi. Pie tā nonāk daudzās valstīs. Ja Latvijas politiskā elite to nesaprot, drīz paliksim ļoti mazā valstī.
*A/s Dzintars valdes priekšsēdētājs, ekonomikas doktors, profesors