Diena jau ziņoja, ka KNAB vadītājs, īstenojot reformu, gada sākumā pieņēma darbā piecus cilvēkus, lai tie veiktu operatīvo darbu korupcijas apkarošanā katrs savā Latvijas reģionā. Pret šādām pārmaiņām asi iebilda N. Vilnīša vietniece J. Strīķe, kura jau vada biroja bloku, kurš atbildīgs par operatīvajām darbībām. Rezultātā konfliktā iejaucās premjers un 3. jūnijā uzdeva rezolūcijā KNAB vadītājam apturēt reformu, jo tā dublē esošās biroja funkcijas.
Pirmdienas rītā M. Vilnītis, atbildot uz premjera rezolūciju, norādīja, ka viņš vēlreiz izvērtējis reformas lietderību un atkārtoti guvis pārliecību par tās nepieciešamību, jo lietderības uzstādījums ir nodrošināt pēc iespējas optimālu KNAB darbību reģionos. N. Vilnītis arī atkārtoti norādīja, ka jau februārī reformas plānu viņš iesniedzis premjeram, uz kuru V. Dombrovskim pēc likuma bija jāatbild mēneša laikā, taču izdarījis to daudz vēlāk - tikai pēc diviem mēnešiem. Kā skaidro N. Vilnītis, ja atbilde netiek sniegta, likumā teikts, ka iestādes vadītājs drīkst turpināt sākto projektu. Premjera pārstāvji gan iebilst, ka N. Vilnītis ne reizi vien saņēmis premjera mutisku kritiku reformai, savukārt N. Vilnītis norādīja, ka šāda saziņas forma nav juridiski korekta.
N. Vilnīša pozīciju atbalsta Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Tās priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) pozitīvi vērtē N. Vilnīša reformu un norāda uz premjera nekonsekvenci pret to. «Aizstāvot Strīķes pozīciju, Dombrovski vada subjektīvas intereses, jo visi pārkāpumi, kas jebkad bijuši fiksēti KNAB, ir fiksēti viņas vadītajā blokā,» sacīja Dz. Jaundžeikars. Līdzīgs viedoklis ir arī komisijas loceklim Jurim Dalbiņam (TP): «Ja ir jāvērtē kāda atbilstība amatam, tad tai ir jābūt Strīķei, jo viņa nepildīja priekšnieka rīkojumu.»
Ja N. Vilnītis neklausa, premjeram ir tiesības doties uz Saeimu ar lūgumu atstādināt viņu no amata. Tiesa, Dz. Jaundžeikars šādu scenāriju viņam nenovēl, sakot, ka premjers tādējādi drīzāk varētu riskēt ar Saeimas deputātu neuzticības izteikšanu sev, līdz ar to arī valdībai.