_» Koalīcijas veidotājs neatbildēja, vai VL - TB/LNNK būs valdībā, bet tikai noteica, ka «mēģināsim atrast optimālo sadarbības modeli». Premjera izvairību var saistīt ar pagājušās nedēļas nogalē izskanējušajiem signāliem no Rīgas pils, ka VL klātbūtne valdībā nav vēlama. Joprojām nav skaidrības arī par modeli, kurā valdību veidotu _Vienotība_ un Zaļo un Zemnieku savienība, ar VL - TB/LNNK un SC slēdzot atsevišķus līgumus.
Prezidents klusē
Valsts prezidents Valdis Zatlers līdz piektdien paredzētajām sarunām ar Saeimā ievēlētajām partijām komentārus nesniedz, pirmdien Dienai vēlreiz apstiprināja viņa pārstāvji. Tas nozīmē, ka lielāka skaidrība par nākamo valdību varētu būt pēc šīm konsultācijām. Taču ir zināms, ka prezidentam tuvu stāvoši cilvēki neformāli sazinās ar partiju līderiem. Pastarpināti iegūta informācija liecina - V. Dombrovskim ir doti mājieni, ka VL klātbūtni valdībā varētu nesaprast Rietumos, jo šīs partijas politiskā darbība ir bijusi nacionāli radikāla. Prezidenta pārstāvji neesot uzstājuši uz SC aicināšanu koalīcijā un šajā jautājumā valsts pirmajai amatpersonai esot neitrāla pozīcija.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, kurš pirms vēlēšanām Dienai prognozēja, ka valdības veidošanā savu lomu spēlēs arī ārpolitiskais aspekts, pirmdien pieļāva, ka Valsts prezidents, kuram ir izšķirošais vārds premjera izvēlē, ir ciešā sasaistē ar starptautisko politiku. «Neizslēdzu, ka prezidenta nostāju varētu ietekmēt arī līdz galam neizprotamā degsme aizbraukt uz Maskavu oficiālā vizītē. Maskavai varētu neizraisīt sajūsmu Saskaņas centra palikšana ārpus valdības, droši vien tāpat neiepriecinātu Visu Latvijai! ieiešana tajā,» sacīja J. Ikstens, kurš atgādināja, ka arī Jaunais laiks pirms astoņiem gadiem «bija pilns ar nezināmiem cilvēkiem,» tāpēc pāragri būtu kritizēt VL politiskās pieredzes trūkumu.
VL līdzpriekšsēdis Raivis Dzintars uzskata, ka ir mēģinājums atrast ieganstus, lai VL nebūtu valdībā un tā varētu bruģēt ceļu sadarbībai ar Saskaņas centru, jo «Zatlera kungam ir vēlēšanās braukt uz Maskavu». Neformālās sarunās ar partiju pārstāvjiem cilvēki no Rīgas pils gan ir lūguši nesaistīt šo attieksmi ar vizīti Krievijā, kuras laiks vēl nav zināms. To gan var skaidrot ar jaunās valdības veidošanu, bet galvenokārt tāpēc, ka vizītes organizēšanā būtiska loma ir Ārlietu ministrijai, tāpēc tiekot gaidīts jaunais ārlietu ministrs, kā arī ekonomikas un iekšlietu ministri, kuriem Maskavā būtu jāparaksta valstu līgumi. Krievijā, visticamāk, gaidītu arī jauno Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas tagad ir ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Nerunā par ministriem
Tas, vai A. Kampars būs nākamajā valdībā, vēl nav zināms, lai gan viņa vārds ir minēts kontekstā ar vairākiem posteņiem, tāpat kā vēl vairāku politiķu vārdi. Pirmdien premjers V. Dombrovskis un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atteicās komentēt šos minējumus, jo saruna par amatiem vēl nav bijusi.
«Nezinu, kas tās blēņas safabricē un izplata,» teica A. Brigmanis. Atsevišķu uzvārdu izplatīšana medijiem jau agrāk bija raksturīga, lai politiskā procesa veidotāji pavērotu, kā sabiedrība reaģē uz vienu vai otru kandidātu, un atkarībā no šīs reakcijas arī izlemtu, vai virzīt šo cilvēku valdībā. Taču ne vienmēr tas sanāk pietiekami korekti pret kolēģiem, jo iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL) pirmdien nācās taisnoties medijiem, ka viņa nav atteikusies pretendēt uz šo posteni, kā bija izskanējis, un ar viņu par to arī nav runāts.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) Dienai sacīja, ka vēlas saglabāt pašreizējo amatu un nevēlētos vadīt Ekonomikas ministriju, kā bija ziņots. Viņš, tāpat kā Gundars Daudze (ZZS), kurš labāk strādātu Saeimā, arī iebilstu pret Labklājības un Veselības ministriju apvienošanu.
Premjers nekomentēja arī varbūtējo ministriju reorganizāciju, taču iepriekš viņš bija pieļāvis Vides ministrijas apvienošanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pirmdien ierosināja RAPLM funkcijas nodot Valsts kancelejai.