Tagad pilsoņiem tajā ir jāsavāc 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu jāorganizē vienas desmitās daļas jeb mazliet vairāk nekā 150 000 pilsoņu parakstu vākšana.
Saeima jūnijā pieņēma grozījumus likumā, kas paredzēja - tagadējā kārtība paliek spēkā līdz 2015. gadam, un tikai tad stājas spēkā likuma grozījumi, kas noteic, ka referenduma ierosināšanai vienā parakstīšanās posmā būs uzreiz jāsavāc 1/10 pilsoņu paraksti. Taču pilnībā izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu nevarēs iesniegt ikviens, bet tikai partiju, apvienību vai biedrību pieteikta iniciatīvas grupa. Parakstīšanās būtu iespējama ne tikai pie notāra, bet arī pašvaldību iestādēs un elektroniski. Lai tam sagatavotos, deputāti nolēma atlikt spēkā stāšanos. Nododot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents A. Bērziņš, kurš tikās arī ar Juridiskās komisijas vadību, kā vienu no tā nepilnībām minēja to, ka grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta tik tālu. Valsts prezidents atbalsta atteikšanos no divpakāpju parakstīšanās procedūras un piekrīt arī tam, ka «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam darba kārtību referendumos». Taču A. Bērziņš uzskata, ka likumu nepieciešams uzlabot.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) apstiprināja, ka koalīcijas partijas ir noskaņotas ņemt vērā prezidenta ieteikumus. Pirmdien vēl priekšlikumi tiks izvērtēti frakciju sēdēs, taču Vienotībai, Reformu partijai un VL-TB/LNNK bija līdzīgs viedoklis, kā likumu varētu uzlabot. Visu valdības partiju pārstāvji uzskata, ka, līdz 2015. gadam saglabājot divpakāpju parakstīšanos, ir jāpaceļ nepieciešamo parakstu skaits pirmajā posmā no 10 000 uz 50 000, kā piedāvā I. Čepāne un Inese Lībiņa-Egnere (RP). Savukārt Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) sacītais liecina, ka apvienība varētu iesniegt priekšlikumu, ka šis slieksnis ir 30 000 parakstu. Taču visi ir vienisprātis, ka, rosinot Saeimas atlaišanu, paliek esošā kārtība - tādā gadījumā pilsoņiem būtu jāsavāc tikai 10 000 parakstu. «Šī Saeima nedrīkst apgrūtināt savu atlaišanu,» sacīja E. Cilinskis. Uzlaboto likumu Saeima varētu skatīt ārkārtas sesijā 26. jūlijā. Pirms tam priekšlikumus izvērtēs Juridiskā komisija, kura uzklausīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieteikumus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību, lai konkretizētu pašvaldības iestādes, kurās būs iespējams apstiprināt parakstus. Par to bija vēl viens no Valsts prezidenta aizrādījumiem. Ar lūgumu neizsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus tautas nobalsošanas likumā pie Valsts prezidenta bija vērsusies Saeimas opozīcija - Zaļo un Zemnieku savienība un Saskaņas centrs.