Komisijas viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu izpelnījās ne tikai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (Vienotība) atzinību, jo «tas sakrīt ar manu viedokli». Par to gandarījumu Dienai izteica arī VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kura pārstāvētā partija pērnā gada nogalē ierosināja Satversmē noteikt, ka ar Satversmes kodolu saistītie panti nav grozāmi. Ar līdzīgu iniciatīvu nāca arī Zaļo un Zemnieku savienība. VL-TB/LNNK vēlāk aicināja ierobežot iespēju referendumā lemt par pilsoņu loka paplašināšanu. Juridiskā komisija lūdza atzinumu par šīm iniciatīvām sniegt Konstitucionālo tiesību komisijai.
VL-TB/LNNK komisijas viedokli uztver kā «būtisku soli uz priekšu, jo svarīgākais ir, lai tiek nostiprināti valsts pamati», sacīja R. Dzintars. Apvienība aicinās partnerus nevilcinoties sākt darbu pie preambulas sagatavošanas. Arī Vienotības valde pirmdien paziņoja, ka jāsāk rakstīt preambulu, kas atspoguļotu «Satversmes kodolā ietvertās negrozāmās pamatvērtības». E. Levits neparedz strauju notikumu attīstību, jo, viņaprāt, būtu jārīko plašas diskusijas par to, kas preambulā būtu jāietver. Tajā varētu atspoguļot ne tikai Latvijas valsts dibināšanas mērķi, jēgu, bet tā varētu būt vērsta arī uz nākotni, ietverot ar dalību Eiropas Savienībā saistītus jautājumus. Latvijas Satversme ir lakoniska un neatbild uz vairākiem jautājumiem, kas Latvijas brīvvalsts laikā Satversmes tēviem šķita pašsaprotami, bet pēc okupācijas gadiem atjaunotajā Latvijas valstī tas vairs tā nav.
Satversmes kodols nav ierakstīts pamatlikuma tekstā, bet pastāv nerakstītā konstitucionālo principu formā. E. Levits atgādināja kodola virsprincipus - Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tauta ievēl Saeimu kā savu pārstāvi un valdība ir atbildīga tās priekšā. Tajā tāpat ietilpst arī principi, kas paredz, ka Latvija ir tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Latvijas valststiesiskā identitāte ir atspoguļota pantos, kas nosaka tās teritoriju, latviešu valodu kā valsts valodu. Komisija uzskata, ka, nosakot negrozāmos pantus, būtu liegts šajos pantos veikt grozījumus, kas kodolu varētu vēl vairāk nostiprināt. Komisija arī ierosina Valsts prezidentam dot tiesības pirms likumu izsludināšanas vērsties Satversmes tiesā. Eksperti arī iesaka Centrālajai vēlēšanu komisijai paredzēt tiesības pārbaudīt, vai pilsoņu iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts, kas nozīmē arī konstatēt, vai tas atbilst Satversmei un tās kodolam. E. Levita vadītajā Konstitucionālo tiesību komisijā darbojas konstitucionālo tiesību eksperti Ineta Ziemele, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa un Mārtiņš Mits.