Neizpratnes objekts ir konkurss ES informācijas punkta darbības nodrošināšanai, tā uzvarētājs iegūtu tiesības ar EK slēgt aptuveni 50 tūkstošu eiro vērtu līgumu. Savu pieteikumu konkursā Dienai apstiprina sabiedrisko attiecību uzņēmumi Comperio, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, Komunikāciju aģentūra, A.W.Olsen & Partners, kā arī uzņēmums Biroju servisa aģentūra, kas konkursā uzvarēja. Lai arī konkursa specifikācijā minēts, ka tajā «ar vienādiem noteikumiem var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona», realitātē tā neesot bijis. Piedalīties varēja tikai tie uzņēmumi, kurus EKP uzaicināja. Kā norāda EKP preses pārstāvis Ivars Bušmanis, tādu bija 17.
A.W.Olsen & Partners uzaicinājumu pārsūtījusi savam apakšuzņēmumam Esplanāde, jo iepriekš vaicājusi, vai tāda iespēja ir, un no EKP saņēmusi atbildi, ka var piedalīties jebkurš. Taču vēlāk Esplanāde saņēma vēstuli, kurā norādīts, ka EK var izvērtēt tikai tieši uzaicinātus uzņēmumus, tāpēc A.W.Olsen & Partners direktors Gints Lazdiņš pauž neizpratni par spēles noteikumu maiņu tās gaitā. Uzņēmums Comperio nebija aicināto vidū un informāciju par konkursu pamanīja internetā, un arī tā pieteikums netika izskatīts. I.Bušmanis stāsta, ka šajā konkursā izvēlēta sarunu procedūra, kam ir jāievēro tik strikti nosacījumi. Uz jautājumu, kāpēc izvēlēta tāda, nevis atklāta procedūra, I.Bušmanis atbild, ka tad pieteikties varētu jebkurš un «nav mūsu spēkos pārbaudīt visus pretendentus».
Neskaidrs bijis arī EKP noteiktais līguma apmērs, kas «indikatīvi» esot no 55 tūkstošiem eiro. Biroju servisa aģentūra esot piedāvājusi 49 900 eiro. Comperio valdes locekle Inese Bērs stāsta - sākotnēji no EKP saņemta atbilde, ka piedāvātā summa nedrīkst būt zemāka, dienu vēlāk saņemts labojums, ka drīkst gan. Šī bija «neprecizitāte», atzīst I.Bušmanis un uzsver, ka tā labota, pretendentus informējot.
Sabiedrisko attiecību jomā nozares profesionāļi apšauba arī konkursa uzvarētāja Biroja servisa aģentūras pieredzi un atbilstību. Specifikācijā norādīts, ka uzņēmumam būs, piemēram, aktīvi jāsadarbojas ar medijiem, jārīko dažādi pasākumi, jāpopularizē informācijas punkts, jāsniedz profesionāla ES lietu eksperta konsultācijas. «Man ir diezgan grūti iedomāties, kā ar šādiem pienākumiem var tikt galā uzņēmums bez specifiskas sabiedrisko attiecību pieredzes,» saka Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas vadītāja Inga Latkovska. Pēc publiski pieejamajām ziņām, Biroju servisa aģentūras darbības veids ir biroja telpu iznomāšana, tā bilance rāda, ka pērnā gada beigās tā kredītsaistības bijušas teju 300 tūkstošu latu. Kā uzņēmuma vienīgā īpašniece norādīta Elita Keiša, kura vairāk zināma ar darbību organizācijā Mārtiņa fonds. Taču viņa norāda, ka par šo uzņēmumu jārunā ar Biroju servisa aģentūras valdes locekli Daci Grinbergu. Viņas juridiskais birojs jau sadarbojies ar EKP, sniedzot konsultācijas. D.Grinberga stāsta, ka Dienai atbildēs elektroniski, bet piektdien līdz darba dienas beigām redakcija atbildes nesaņēma, vēlāk viņa neatbildēja arī uz telefona zvaniem. I.Bušmanis skaidro, ka sabiedriskās attiecības nav uzvarētāju galvenā funkcija. Būtiska esot viņu pieredze nekustamo īpašumu apsaimniekošanā - uzņēmumam iedošot «plikas telpas», kas būs «jāapdzīvo».