Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) sēdē minēja vairākus gadījumus, ka deputāti bez motivācijas nav kādu amatpersonu apstiprinājuši, lai gan pirms aizklātā balsojuma šo attieksmi slēpuši, un šīm personām tā arī nav kļuvis skaidrs, kāpēc ir negatīvs balsojums. Piemēru vidū deputāte minēja arī Jāņa Maizīša neapstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo pilnvaru termiņu. Tam oponēja Kārlis Seržants (ZZS) un norādīja, ka Saeimas izraudzītais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers «ir sevi parādījis patiešām kā profesionālis, bet viņam katrā šādā Saeimas sēdē jāklausās raudāšana, kāds bija Maizītis, tā kā varbūt neraudāsim par aizgājušo un priecāsimies par esošo».
I. Čepāne sēdē pastāstīja arī kādu mazāk zināmu faktu, ka bijušais zemesgrāmatu tiesnesis Dainis Šaicāns, kuru parlaments neapstiprināja amatā, ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šis pieteikums ir pieņemts izskatīšanai, un bijušais tiesnesis ir pieprasījis lielu kompensāciju no Latvijas valsts. Pret grozījumiem Kārtības rullī bija Andris Šķēle (TP), nosaucot vairākus piemērus, kad atklātie balsojumi varētu apgrūtināt amatpersonu darbību, jo viņam ir jāpieņem lēmumi par deputātiem - Saeima apstiprina arī Satversmes aizsardzības biroja direktoru, kurš lemj par valsts noslēpuma pielaižu piešķiršanu deputātiem.