Eiropas izaugsmes iniciatīva - nepaiet ne diena, kad plašsaziņas līdzekļi, politiķi vai ekonomisti to nepieminētu. Iniciatīvas ideja ir, ka jāapvieno valsts finanšu stabilitāte, padziļinātas strukturālas reformas un mērķtiecīgi ieguldījumi. Ne tikai valsts, bet arī ES līmenī - tā, lai mēs varētu pilnībā izmantot mūsu Savienības potenciālu.
Komisijas priekšlikums turpmākajam ES budžetam - 2014.-2020. gada finanšu shēma - ir vairāk nekā tikai vispārēji turpmāko izdevumu ierobežojumi; priekšlikums ietver jaunas idejas un noteikumus, lai labāk izmantotu nodokļu maksātāju līdzekļus 500 miljonu Eiropas iedzīvotāju, aptuveni 100 000 vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu un miljoniem mazu un vidēju uzņēmumu labā. Vismaz tikpat svarīgi ir tas, ka priekšlikumā dalībvalstīm ir piedāvāts jauns instrumentu komplekts ekonomikas reformu, mērķtiecīgu ieguldījumu un pārdomātas fiskālās konsolidācijas veikšanai.
Konkurētspēja un strukturālās reformas
ES ir jānodrošina, ka konkurētspējas problēmām uzmanība tiek pievērsta un līdz ar to arī strukturālās reformas tiek veiktas pietiekami savlaicīgi. Tas ir mūsu jaunā ekonomikas pārvaldes modeļa, tajā skaitā mūsu jauno noteikumu par ES tēriņiem, pamatā. Šā jaunā pārvaldības modeļa ietvaros mēs ierosinām jaunu kohēzijas politiku, kas stingri sasaista piekļuvi strukturālajiem un Kohēzijas fondiem ar izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošanu. Tas tiks darīts, izmantojot tā sauktos partnerības līgumus. Izmantojot «rīkstes un burkāna» principu, daži ES fondi (Kohēzijas, struktūrfondi, lauku attīstības un zivsaimniecības fonds, kas kopā veido vairāk nekā 40 % no ES budžeta) tiktu apturēti, ja dalībvalsts neīsteno vajadzīgās strukturālās reformas saskaņā ar partnerības līgumu.
Mērķtiecīgi ieguldījumi
Strukturālās reformas ir jebkuras ES izaugsmes stratēģijas vitāli svarīgs elements, bet ar šādām reformām vien nepietiek. To tautsaimniecību modernizēšanai, kuras Eiropā atpaliek, būs vajadzīgi arī ieguldījumi, lai rosinātu izaugsmi.
Tas ir rūpīgi glabāts noslēpums, ka ES budžets daudzās dalībvalstīs ir viens no galvenajiem ieguldījumu virzītājspēkiem. Valsts ieguldījumu budžeta būtiska daļa visos valdības līmeņos izriet no kohēzijas politikas. Dažās valstīs Dienvideiropā šīs politikas rezultātā tiek veikti 35-50% no visiem valsts ieguldījumiem, bet daudzām dalībvalstīm šis rādītājs sasniedz 70% vai pat vairāk.
Mēs ierosinām arī to, lai no turpmākajiem ES budžetiem tiktu krietni lielākā apmērā ieguldīts pētniecības un inovāciju, energoefektivitātes, izglītības un infrastruktūras jomās atbilstīgi mūsu stratēģijai Eiropa 2020 gudrai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei. Piemēram, ierosinātie 50 miljardi eiro Eiropas savienošanas finanšu mehānismam: tā mērķis ir palīdzēt finansēt lielus pārrobežu transporta, enerģētikas un IKT projektus, aizpildot trūkstošos posmus Eiropas vitāli svarīgajā ekonomikas infrastruktūrā, kas ir pamatā mūsu iekšējam tirgum ar 500 miljoniem patērētāju. Jaunā Vācijas enerģētikas politika - tā sauktā Energiewende - ir labs piemērs tam, cik svarīgi ir lielos apmēros ieguldīt jaunos tīklos, tajā skaitā pārrobežu energotīklos. Tikai ES budžets var nodrošināt tos pārrobežu ieguldījumus, kas nepieciešami, piemēram, lai transportētu elektroenerģiju no Eiropas vienas malas uz otru. Turklāt mūsu mērķis ir ar ES budžeta palīdzību piesaistīt ievērojamus papildu līdzekļus, jo īpaši izmantojot ES projektu obligāciju atbalstu nozīmīgām Eiropas infrastruktūrām.
Vai fiskālā konsolidācija ir apdraudēta?
Daži varētu iebilst, ka šāda izaugsmes veicināšanas programma apdraudēs fiskālo konsolidāciju. Šāds apgalvojums ir aplams. Pirmkārt, ES budžets, kas veido 1% no ES IKP un ir mazāks par 2,5% no visiem publiskajiem tēriņiem ES, ir ļoti pieticīgs un nav iemesls Eiropas fiskālajai nelīdzsvarotībai. Otrkārt, jaunie noteikumi attiecībā uz ES budžetu nodrošina spēcīgu stimulu turpināt īstenot pārdomātu fiskālo konsolidāciju.
Gandrīz visas dalībvalstis un Eiropas Parlaments uzskata Komisijas priekšlikumu par labu pamatu sarunām. Tomēr vairākas dalībvalstis vēlas samazināt Komisijas priekšlikumu par «vismaz 100 miljardiem eiro» septiņu gadu laikposmā. Dažas no šīm dalībvalstīm vēlas samazināt finansējumu tieši tajās politikas jomās, kuras visvairāk sekmē ekonomikas izaugsmi Eiropā: kohēzijas politikā, pētniecībā un izstrādē un Eiropas savienošanas finanšu mehānismā. Vai tas tiešām ir saprātīgi, ņemot vērā Eiropas ekonomikas vajadzības? Mēs tā neuzskatām. Kā šāds samazinājums ietekmētu publiskās finanses un budžeta deficītu? 0,084% no ES IKP nav tāds apjoms, kas būtu izšķirošs stabilām publiskajām finansēm.
Secinājums
Ierosinātā finanšu shēma 2014.-2020. gadam ir vidējā termiņa un ilgtermiņa Eiropas izaugsmes darba programmas vitāli svarīga sastāvdaļa. Jaunie noteikumi, kas reglamentē ES tēriņus, nodrošinās, ka pārdomāta fiskālā konsolidācija, ieguldījumu finansēšana un strukturālās reformas tiek veiktas kopā. Šī ir labākā Eiropas izaugsmes recepte. Vai to ir iespējams uzlabot? Noteikti, un mēs ļoti labprāt uzklausām priekšlikumus un idejas. Tomēr ir skaidri jāapzinās, ka daudzgadu finanšu shēma ir vairāk nekā tikai darba programma izaugsmei un darba vietu radīšanai. Ņemot vērā nopietnāko krīzi kopš ES izveides, sarunas par finanšu shēmu ir arī izšķiroša pārbaude Savienības spējai rīkoties un veidot savu nākotni.