Vikam ir ļoti smaga diagnoze, taču nelaime visdrīzāk varēja būt mīkstināta, ja kāds būtu laikus pamanījis, ka zēnam sākušās rīšanas problēmas un viņš nespēj uzņemt barību. Kam jāuzņemas atbildība, noskaidrosies Veselības inspekcijas (VI) pārbaudē. Taču jau tagad atklājas, iespējams, lielākā kaite - vājā kontroles un uzraudzības sistēma pār šiem centriem, kuros mīt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Caurumi lietā
Arī Labklājības ministrijas (LM) darbinieki Dienai atzīst - Kalkūnu gadījums liecina, ka kontrole kādos posmos ir iztrūkusi un ka pārāk daudz kas atkarīgs no darbinieku godaprāta. Sociālās aprūpes centri ir LM tiešās pārvaldes iestādes, taču pēdējos pāris gados LM darbinieki filiālēs nav rīkojuši pārbaudes. LM ir tikai divi darbinieki - uzraudzības veicēji - aptuveni uz 800 iestādēm. Reorganizējot sistēmu, 31 sociālās aprūpes centrs tika apvienots piecos reģionālajos centros, ar kuriem LM deleģēja arī uzraugošo funkciju.
LM šobrīd pārbauda Vika gadījumu. Par jau tagad atklāto LM pārstāvji saka: viņa lietā bija informācijas pārrāvumi. Proti, atklājušies «baltie plankumi» - nepilnīgi aprakstīts Vika aprūpes process. Piemēram, pēc tam, kad zēna lietā fiksēta pirmreizējā informācija par to, ka Vikam ir grūtības ēst, netika aprakstīta tālākā rīcība - vai medmāsa ar šo informāciju iepazinās vai neiepazinās. Viņai būtu jālemj vai jāsauc ģimenes ārsts, vai zēns jāved uz stacionāru. «Dažos līmeņos informācija bija piefiksēta, taču tālākā gaita nav dokumentāli ieraugāma,» stāsta Laila Stabulniece, LM Sociālo pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadošā referente. Kāpēc šos «iztrūkumus» ne filiāles, ne reģiona centra līmenī nepamanīja, varētu atklāties pārbaudē.
LM tagad sola arī risināt problēmas sociālās aprūpes iestādēs, veicot aprūpes darbinieku apmācību un paaugstinot kvalitātes prasības, un apsverot izmaiņas atalgojuma sistēmā. Aprūpētāji, kuriem nepieciešama vidējā izglītība, saņem ap 160 latiem «uz rokas». Sociālajiem aprūpētājiem, kuriem nepieciešama pirmā līmeņa augstākā izglītība, - ap 190 latiem.
Ko palaida garām?
Šobrīd Vika stāvoklis no ļoti smaga ir kļuvis par stabilu. Ārsti saka - arī turpmāk Viks varēs baroties tikai caur zondi, taču viņu jau var izrakstīt no slimnīcas. «Jaunieša slimība bija ļoti smagā formā, tur labu rezultātu nemaz nevarēja gaidīt. Komplikācijas šādiem slimniekiem nāk klāt agri vai vēlu. Rīšanas traucējumu dēļ nevarēja pietiekami baroties,» saka Pēteris Ošs, slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītājs.
Viks piedzima tieši pirms 21 gada ar centrālās nervu sistēmas bojājumu, viņam atklāja cerebrālo bērnu trieku. Smago lēmumu ievietot dēlu sociālās aprūpes iestādē viņa mamma Elīna pieņēmusi, kad dēlam bija divarpus gadu. «Divarpus gados viņš izskatījās kā sešus mēnešus vecs bērns, viņš mācēja tikai turēt galviņu,» atceras Elīna. Kopš dzimšanas dēls ir pilnībā atkarīgs no apkārtējiem - aprūpējams un kopjams, viņš nevar pārvietoties un runāt.
Pirms pusotra gada Viks nokļuva Daugavpils novada centrā Kalkūni. Dēlu tur ievietojot, Elīnai, kura ir zēna aizgādne, darbinieki esot jautājuši dēla svaru. Viņa nemācējusi atbildēt, teikusi pēc sajūtām - viņš varētu svērt apmēram kā viņas mazdēls - ap 20 kilogramiem. Tādu svaru, iespējams, arī darbinieki fiksējuši dokumentācijā, māte pieļauj. Elīna pie dēla nebija desmit mēnešus, taču šajā laikā esot zvanījusi uz centru. Darbinieki viņai teikuši - viss kārtībā. Septembra sākumā Elīnai piezvanījusi centra sociālā darbiniece, pateikusi, ka Viks mirst. Ieraugot dēlu, Elīna bijusi šokā - Viks atgādinājis skeletiņu, viņam bija lieli izgulējumi uz gūžām. Elīna zēnu pati uzreiz nogādājusi Stradiņa slimnīcā.
Strādājam kopā
Reģionālā centra Latgale (tajā ietilpst Kalkūni) direktore Mārīte Grigāne par filiāļu uzraudzības sistēmu saka: «Protams, veicam kontroles funkciju. Bet mēs faktiski esam kā viena iestāde, dodam norādījumus, palīdzam, strādājam kopā, nevar teikt, ka mēs tikai kontrolējam.» Latgales pārziņā ir sešas filiāles jeb 1105 klienti, 630 darbinieku. Reģiona centra vadītāja pati esot braukusi uz Kalkūniem, iepazīstoties ar darbu, reizēm dzīvojusi tur pat nedēļu. Arī augustā viņa bijusi Kalkūnos. «Var jau būt, ka kaut ko palaidām garām,» viņa saka.
Taču M. Grigāne atgādina - augustā divas reizes Viku aizveda uz Daugavpils reģionālo slimnīcu. Darbinieki paļāvušies uz ārsta slēdzienu, domājuši, ka vairāk stacionēšana nav nepieciešama. Slimnīcas atbildību skatīs Veselības inspekcija. Pašreiz arī ierosinātas disciplinārlietas pret Kalkūnu vadītāju Skaidrīti Kazanovu un vēl diviem darbiniekiem, visi trīs cilvēki atstādināti no amata uz laiku.
Par neatkarīgu kontroli
Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem Zelda vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere saka: «Ir jābūt kādai neatkarīgai institūcijai no ārpuses, kas efektīvi veic inspekcijas darbu - pakalpojumu kvalitātes vērtēšanu, veicot regulāras pārbaudes.» Viņasprāt, tie nevarētu būt reģionālie centri, jo centru vadības uzdevums ir izveidot un nodrošināt iekšējo kontroles sistēmu, un tas ir pavisam kas cits.
«Šobrīd ir ļoti jūtams šāda efektīva kontroles mehānisma trūkums,» secina Zeldas vadītāja. Vēl liela problēma - personāls nav pietiekami sagatavots un izglītots, lai strādātu ar šādiem klientiem. Jāstrādā ir ar visiem klientiem, taču īpaši ar tiem, kuri smago traucējumu dēļ nekomunicē, paši nevar paust viedokli, kas viņiem vajadzīgs.