Pirmā velošoseja, kas 18 kilometru garumā savieno Kopenhāgenu ar Albertslundu, atklāta šā gada aprīlī un iemantojusi lielu cieņu vietējo vidū. «Esmu ļoti apmierināta, pateicoties ceļa seguma kvalitātei,» laikrakstam The New York Time sacīja uz velošosejas sastaptā 59 gadus vecā skolotāja Sūzena Nīlsena.
Kopenhāgenā jau pirms velošosejas atklāšanas velosipēds bija iecienīts pārvietošanās līdzeklis, ko ikdienā izmantoja aptuveni puse iedzīvotāju. Taču dāņi vēlējās divriteņiem piesaistīt arī pilsētas apkārtnes iedzīvotājus, kuri parasti uz darbu vai skolu devās ar auto vai sabiedrisko transportu. Velosipēdu ierasti izvēlas vidēji piecu kilometru garām distancēm, tāpēc velošosejas ieceres autori izlēma, ka tām vizuāli jābūt pēc iespējas līdzīgākām auto šosejām, lai popularizētu arī garākus braucienus. Velošoseja piedevām ir labi apgaismota, vidēji ik pēc diviem kilometriem šosejas malā pieejamas arī riepu pumpējamās iekārtas. Ziemā iecerēts nodrošināt atbilstošu seguma apkopi.
«Tad, kad esi izbaudījis 30 minūšu braucienu, tevi pārņem liels gandarījums pašam par sevi,» sacīja transporta ministrs Henriks Dams Kristensens, kurš ir kvēls velošoseju idejas atbalstītājs. «Pēc tam no sirds izbaudi glāzi vīna, jo esi to pelnījis.»
Kopenhāgena projekta īstenošanai sadarbojas ar 21 pašvaldību. Tam atvēlēti 1,6 miljoni dolāru (0,92 miljoni latu). «Jebkas, ko mēs varam darīt, lai mazinātu piesārņojumu un samazinātu sastrēgumus, cilvēkus padarīs veselīgākus un, iespējams, arī laimīgākus,» velošosejas atbalstīja reģionālās padomes loceklis Larss Gārdhojs.
Līdzīgas velošosejas sastopamas arī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, no tām pirmā atklāta 2010. gadā, informē The Guardian.