«Valstis, kurās ir vāji pretkorupcijas pasākumi, bieži vien ir tās, kurās pašlaik ir lielākās problēmas ar valsts parādu,» aģentūrai Reuters uzsvēra ziņojuma izstrādes grupas vadītājs Fins Heinrihs. «Audita institūcijas ir sevišķi vājas un bieži vien tām nav neatkarības no valdības, kas nozīmē, ka valsts amatpersonas, visticamāk, zina, ka var izsprukt sveikā.»
Daudzās valstīs ir trūkumi likumdošanā, kas regulē lobijus, politisko kampaņu finansēšanu un informācijas pieejamību sabiedrībai, un «daudzas institūcijas, kas definē demokrātiju un veicina korupcijas apkarošanu, ir vājākas, nekā pieņemts domāts», uzsvērusi TI.
Īpaši izceltas krīzes smagāk skartās valstis Grieķija, Itālija, Portugāle un Spānija, kurām arī vissliktāk veicas ar korupcijas apkarošanu. «Nedrīkst turpināt ignorēt saikni starp korupciju un šībrīža finansiālo un fiskālo krīzi šajās valstīs,» piebilda eksperts.
Pēc Eiropas Padomes aprēķiniem, korupcija ES ik gadu turpina nodarīt ap 120 miljardiem eiro lielus zaudējumus.
TI ziņojumā apkopoti dati par visām ES valstīm, izņemot Austriju, Kipru, Luksemburgu un Maltu, taču iekļauta arī Norvēģija un Šveice.