Trīs indeksi, trīs scenāriji
Lielākā iespējamā summa līdzinās 6,3% no visu bloka dalībvalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat šie skaitļi ir pusotru līdz astoņas reizes lielāki, nekā tika apgalvots iepriekšējā, Eiropas Komisijas (EK) 2014. gadā publiskotajā pētījumā. Toreiz korupcijas nodarītie zaudējumi tika lēsti 120 miljardu eiro apmērā. Protams, eiropieši divos gados nav kļuvuši no pusotras līdz astoņām reizēm korumpētāki, vienkārši EK aprēķinos vērā tika ņemta tikai tiešā korupcija, bet RAND Europe aprēķinājusi arī šīs parādības netieši radītos zaudējumus.
Par pētījuma atskaites punktu izmantoti trīs dažādi indeksi, kas rāda priekšstatus par korupciju ES dalībvalstīs no 1995. līdz 2014. gadam. Ja vadās pēc viena no tiem - Starptautiskā valstu risku rādītāja (ICRG, International Country Risk Guide), kas atspoguļo priekšstatus par korupciju politiskās sistēmas ietvaros, tad tajā pirmo vietu diemžēl ieņem Latvija, kurai seko Bulgārija un Lietuva. Ja vadās pēc Korupcijas uztveres indeksa (CPI, Corruption Perception Index), tad pirmo vietu ieņem Rumānija, kurai seko Bulgārija un Grieķija. Rumānija ieņem pirmo vietu, arī vadoties pēc Kontroles korupcijas indeksa (COC, Control of Corruption Index), kas rāda priekšstatus par korupciju valsts pārvaldē un valsts iespējām ar to cīnīties. Arī šeit otrā ir Bulgārija, bet uz trešā pakāpiena atrodas Horvātija. (Tiesa, Latvijas rādītāji otrajā un trešajā gadījumā gan nav īpaši iepriecinoši, un mēs atrodamies turpat blakus valstu ar augstākajiem korupcijas uztveres rādītājiem pirmajam trijniekam.)
Balstoties uz šiem trim indeksiem, kā arī ES dalībvalstu ekonomisko statistisku, pētnieki pēc īpašām formulām, kā arī izmantojot trīs dažādus scenārijus, aprēķinājuši korupcijas radītos iespējamos zaudējumus gan savienībā kopumā, gan katrā atsevišķā dalībvalstī. Pirmajā un pesimistiskākajā no scenārijiem, kura ietvaros septiņu ES dalībvalstu ar zemākajiem korupcijas uztveres indeksiem vidējais rādītājs salīdzināts ar pārējām valstīm, visas ES zaudējumi atkarībā no aplēsēm izmantotā indeksa aprēķināti robežās no 817 līdz 990 miljardiem eiro gadā (4,9-6,3% no savienības IKP), kas saskan ar Pasaules Ekonomikas foruma (PEF) 2014. gada secinājumu, ka korupcija pasaulē atrodas vidēji 5% no IKP robežās (pēc PEF domām, korupcijas apmēri pasaulē kopumā lēšami 2,6 triljonos ASV dolāru (2,31 triljons eiro) gadā). Atbilstoši scenārijam, kur korupcija aprēķināta, balstoties uz vidējo rādītāju savienībā, tā nodara ES zaudējumus no 179 līdz 256 miljardiem eiro, bet scenārijā, kur ES valstis sadalītas četrās iespējami līdzīgāku valstu grupās, piemērojot tām atšķirīgus koeficientus, - no 218 līdz 282 miljardiem eiro gadā.
Latvijai neiepriecinoši aprēķini
Atkarībā no aprēķiniem izmantotajiem indeksiem un scenārijiem atšķiras arī Latvijas tautsaimniecības iespējamie zaudējumi. Pieminētā pirmā jeb pesimistiskākā scenārija gadījumā tie aprēķināti 14,64% no IKP jeb 4,3 miljardi ASV dolāru (lielākā daļa RAND Europe aprēķinu rezultātu norādīti šajā valūtā), balstoties uz indeksu ICRG, 13,16% no IKP jeb gandrīz 3,9 miljardi dolāru, un 19,24% no IKP jeb nepilnu 5,7 miljardu dolāru apmērā gadā. Izmantojot aprēķiniem ES vidējos rādītājus jeb otro scenāriju, mūsu ekonomikas zaudējumi tiek lēsti 7,03% no IKP jeb 2,07 miljardi dolāru, 5,26% no IKP jeb 1,55 miljardi dolāru un 8,9% jeb 2,62 miljardi dolāru gadā. Visbeidzot, vadoties pēc trešā scenārija, zaudējumi tiek lēsti 5,62% no IKP jeb 1,52 miljardi dolāru, 0,48% no IKP jeb 142 miljonu, kas gadījumā, ja aplēsēs nav pieļauta kļūda, ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, un 3,65% no IKP jeb 1,08 miljardi dolāru gadā.
Ja neņem vērā pieminēto, maz ticamo rādītāju 0,48% no IKP apmērā, kas vēl mazāk ticams šķiet tāpēc, ka konkrētajā gadījumā nav vispār nekādu aprēķinu par Lietuvu, savukārt korupcijas radīto iespējamo zaudējumu līmenis Igaunijā aplēsts 2,52% no IKP apmērā, tad korupcijas nodarītie zaudējumi Latvijas ekonomikai pētījumā tiek lēsti 3,65-19,24% no IKP robežās. Igaunijā šie rādītāji ir no 1,44% līdz 12,18%, bet Lietuvā - no 2,65% līdz 18,24%. Pesimistiskā scenārija rekordiste šajā ziņā ir Rumānija - vienā no variantiem zaudējumi tiek lēsti pat 22,47% no IKP apmērā, savukārt naudas izteiksmē vislielākā zaudētāja ir Itālija, kur tiek pieļauti zaudējumi pat 347,3 miljardu dolāru apmērā - ievērojami vairāk nekā Francijā (150,5 miljardi dolāru) un Spānijā (120,7 miljardi dolāru gadā). Pats zemākais korupcijas un attiecīgi zaudējumu līmenis tikmēr ir Ziemeļvalstīs un Luksemburgā, tāpat zemāka par vidējo ES korupcija ir Lielbritānijā, Austrijā, Nīderlandē un Vācijā.
Ieteikumi centralizēties
Jāņem gan vērā, ka aprēķinu pamatā ir nevis reāli pārbaudāmi rādītāji, bet ES dalībvalstu iedzīvotāju subjektīvie priekšstati par korupcijas līmeni un apmēriem viņu valstīs. Pēc daudzu ekspertu domām, šie priekšstati bieži ir pārspīlēti, jo ekonomiskās krīzes un tai sekojušo negāciju dēļ eiropiešiem ir raksturīgi vainot korupciju visās amatpersonu un politiķu kļūdās vai neveiksmēs. Ne mazāk būtisks ir arī pašu politiķu ieguldījums, regulāri apsūdzot konkurentus koruptīvu darījumu veikšanā, kā arī izmantojot cīņu pret korupciju savās priekšvēlēšanu kampaņās un ikdienas darbā.
Šo un virknes citu iemeslu dēļ ir pamats uzskatīt - pētījumā pieļautā iespēja, ka korupcijas nodarītie zaudējumi dažās ES valstīs sasniedz 15-20% no IKP vai pat vairāk, tajā skaitā arī pieņēmums, ka Latvijā šie zaudējumi varētu sasniegt piecus miljardus eiro gadā, ir tikai teorētiska varbūtība. Tomēr zaudējumu apmēri 5% no IKP vai pat vairāk daļā ES valstu ir pilnībā reāli ar visām no tā izrietošajām sekām, to vidū ieskaitot sabiedrības mantisko un sociālo noslāņošanos, kā arī radikalizēšanos, lai gan pie tā, protams, vainojama ne tikai korupcija.
RAND Europe arī piedāvā savus ieteikumus korupcijas mazināšanai, kam atbilstoši analītiķu aplēsēm visas ES mērogā vajadzētu samazināt korupcijas radītos zaudējumus pat par 80 miljardiem eiro gadā. Ieteikumu ir daudz, un tie attiecas uz dažādām likumdošanas vai darbības sfērām. Būtiskākie no ieteikumiem paredz Sadarbības un pārbaudes mehānisma darbības paplašināšanu (šis mehānisms tiek izmantots, uzņemot jaunas ES dalībvalstis, tas tika pielietots Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanas ES laikā). Tāpat ieteikts izveidot vienoto Eiropas prokuratūru, kura cīņā ar korupciju palīdzētu pašlaik EK paspārnē esošajam Eiropas birojam cīņai ar krāpniecību, kā arī izveidot vienotu Eiropas publisko iepirkumu sistēmu. Jāņem vērā, ka gandrīz visi ieteikumi paredz lielāku centralizāciju jaunu Eiropas mēroga iestāžu veidošanā un citus pasākumus, kādus varētu atbalstīt Eiroparlaments, taču kuru atbalstīšanā diezin vai ir ieinteresētas nacionālās valstis.