Dienvidu tilts bija izvēlēts kā simboliska vieta, jo lielas tautas daļas acīs tas ir korupcijas simbols - tilta atlikušās daļas pabeigšanai nepieciešami vēl aptuveni 17 miljoni latu, bet Valsts kontrole konstatējusi, ka tā celtniecībā jau izšķērdēti 27 miljoni, skaidroja Delnas pārstāvji. Viņi gan atzina, ka pēdējā laikā Latvijā bijuši arī citi skaļi korupcijas gadījumi, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Jūrmalas domes kukuļošanas lietas, bet Dienvidu tilts no tiem bijis visiespaidīgākais.
Latvijai ir sliktākie rezultāti Baltijas valstu starpā, jo Igaunija saņēma 6,5, bet Lietuva - piecus punktus. Patlaban Latvija no Eiropas Savienības (ES) valstīm apsteidz tikai Rumāniju, Bulgāriju, Itāliju un Grieķiju, kurās šie rādītāji jau tradicionāli esot ļoti slikti, piemēram, Grieķija saņēma tikai 3,5 punktus. Pašu labāko vērtējumu pasaulē saņēma Dānija - 9,3 punktus 10 punktu skalā. I. Voika uzsvēra, ka tas, ka Latvijā indekss ir zem pieciem punktiem, norāda, ka mūsu valsts ir ierindojama starp tām, kurās korupcija ir liela problēma.
Situācijas uzlabošanai Delna aicina stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību (KNAB), padarīt efektīvāku tiesvedību, lai likumpārkāpējus varētu sodīt ātrāk, un rūpīgi apdomāt, kā efektīvi būtu iespējams uzskaitīt visu Latvijas iedzīvotāju ienākumus. «Latvijas trekno gadu mīti, ka visi vienkārši tāpat kļūsim bagāti, un arī lielas daļas politiķu kultivētais uzskats, ka korupcija vairs nav nekāda nopietnā problēma, ir ar blīkšķi pārplīsuši,» KUI kritumu skaidroja politologs Valts Kalniņš. Viņš gan atzina, ka Latvijā esot iegājies, ka, «praktiski ar to saskaroties, mēs pret korupciju esam toleranti un gatavi tajā iesaistīties, bet abstraktā līmenī mēs to īsti nepieņemam».
Indekss valstīm tiek piešķirts atbilstoši tam, par cik korumpētu tiek uztverts attiecīgās valsts publiskais sektors. Šogad tas veidots no sešu dažādu starptautisku aptauju rezultātiem, kur datus par korupciju iegūst no ekspertu un uzņēmumu vadītāju aptaujām. Tajā iekļautas 178 valstis, no kurām Latvija ierindojusies 59. vietā.
Tas, vai nākamajos gados indeksa kritums turpināsies, esot atkarīgs no valdības turpmākās rīcības. «Valdībai ir jāveicina ekonomiskā izaugsme un jāatgūst tā enerģija, kas Latvijai bija pirms iestāšanās ES. Atšķirība ir tā, ka toreiz uz mums tika izdarīts spiediens un pašiem nevajadzēja domāt, kā rast politisko atbalstu [korupcijas apkarošanai],» skaidro I. Voika.