Sīka cūkošanās
Kā Dienai stāsta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere, ja līdzšinējais namu pārvaldnieks ir kļuvis maksātnespējīgs un tas jānomaina vai ir kādi citi iemesli, kādēļ dzīvokļu īpašnieki vēlas mainīt apsaimniekotāju, nereti sākas konflikti, kuru dēļ cieš dzīvokļu īpašnieki. Tas īpaši attiecas uz parādiem par komunālajiem pakalpojumiem.
«Bijušais apsaimniekotājs ir vienīgā persona, kas zina, kuri dzīvokļu īpašnieki ir parādā par komunālajiem pakalpojumiem, taču, darbu beidzot, bieži šo informāciju nenodod Dzīvokļu īpašnieku kopībai. Tā ir tāda «cūkošanās», bieži tā ir sīka atriebība no bijušā pārvaldnieka puses. Tā jaunajam pārvaldniekam ir zināma kopējā mājas parāda summa, taču nav zināmi konkrēti parādnieki, pret kuriem vērsties. Šādā situācijā parastais risinājums - mājas parādu ir spiesti nomaksāt visi dzīvokļu īpašnieki,» stāsta L. Šnīdere.
Viņa norāda, ka Dzīvokļu īpašnieku kopībai ir vitāli svarīgi zināt parādnieku vārdus, jo Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka kopība var vērsties pret personām, kas ar savu rīcību kaitē citiem dzīvokļu īpašniekiem, - līdz pat dzīvokļa atsavināšanai. Tā tiktu pārtraukta negodīgā prakse, ka visiem godīgajiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien tie nevēlas ziemā salt, ir jāsamet nauda anonīmu parādnieku vietā, kas nenes nekādu atbildību.
Likums gan paredz, ka mēneša laikā iepriekšējam pārvaldniekam lietas, tai skaitā parādnieku saraksti, ir jānodod Dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas tos tālāk atdod sevis pilnvarotai personai, kas var būt arī jaunievēlētais pārvaldnieks. Problēma gan ir tā, ka daudzkārt Dzīvokļu īpašnieku kopība nav ievēlējusi pilnvaroto personu, kas pārstāvētu tās intereses. Tāpēc namu pārvaldnieks var attaisnoties, ka nav jau kam nodot lietas. Bez pilnvarotās personas Dzīvokļu īpašnieku kopībai nav arī iespēju vērsties tiesā pret bijušo pārvaldnieku ar prasību nodot lietas.
Lai situāciju mainītu, L. Šnīdere Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes vārdā vēlas rosināt, lai izstrādātajos grozījumos Dzīvokļa īpašuma likumā tiktu iekļauta papildu norma, ka Dzīvokļu īpašnieku kopībai obligāti ir jāievēl pilnvarotā persona, kurai pārvaldnieks tad arī pēc darba beigām nodod visas lietas.
Arī pārvaldnieks ir ķīlnieks
Nodibinājuma Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde valdes priekšsēdētājs Ingmārs Inbergs Dienai atzina, ka šī norma būtu apsveicama, taču pēc būtības tā nerisinot neko. «Situācija, kad namu pārvaldnieks nenodod lietas, tostarp parādnieku sarakstus, nav pieļaujama. Jau patlaban likums nosaka, ka lietas mēneša laikā jānodod Dzīvokļu īpašnieku kopībai. Ja nav pilnvarotās personas, šīs lietas var nodot 100% visiem dzīvokļu īpašniekiem. Taču tas nerisina sasāpējušo situāciju ar komunālajiem parādiem. Pašlaik, ja namam ir parāds Rīgas siltumam un tas draud atslēgt apkuri, namu apsaimniekotājs šo parādu sedz no apsaimniekošanai paredzētajiem līdzekļiem. Tādējādi komunālie parādi gan tiek nosegti, bet veidojas parādi namu apsaimniekotājam, kurš no saviem līdzekļiem ir sedzis komunālos parādus.»
Komentēt gadījumus, kad pārvaldniekam nauda par komunālajiem pakalpojumiem ir samaksāta, taču pārvaldnieks to nav pārskaitījis pakalpojumu sniedzējam, I. Inbergs gan izvairās, vien norādot, ka nevar tādēļ visus apsaimniekotājus uzskatīt par zagļiem un neliešiem. L. Šnīdere uzsver, ka viena no problēmām ir komunālo parādu cedēšana trešajām personām, nevis nodošana Dzīvokļu īpašnieku kopībai. I. Inbergs savukārt norāda, ka neko pretlikumīgu tur nesaskata, turklāt pārsvarā tiek cedēti nevis komunālie, bet gan parādi apsaimniekotājam: «Pārsvarā jau iedzīvotāji ir parādā apsaimniekotājam, jo viņš no saviem līdzekļiem ir nosedzis komunālo maksājumu parādus, lai māja nepaliktu bez apkures vai ūdens. Protams, mēs varam vērsties pret nemaksātājiem tiesā, taču tiesāšanās ilgst divus gadus. Turklāt bieži šie dzīvokļi ir apgrūtināti ar hipotēku, kas ir daudzkārt lielāka par īpašuma vērtību. Pēc tam, kad banka ir paņēmusi savu daļu, apsaimniekotājs nevar atgūt vairs neko, un pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem vien nākas nomaksāt svešo parādu.»
I. Inbergs uzskata, ka ir neliela cerība pieņemt likuma normu, kas paredz, ka pie dzīvokļa pirkšanas un pārdošanas līguma ir nepieciešams pārvaldnieka apliecinājums - konkrētajam dzīvoklim nav parādu. Tas varētu palīdzēt gadījumos, kad parādnieka dzīvoklis tiek izsolīts izsolē.