Vai FKTK seko līdzi banku zaudējumiem, ko ir nodarījusi nepamatotā ažiotāža ap Swedbank?
Mēs nepārtraukti sekojam līdzi tam, kas notiek banku sektorā. Zaudējumus šādās situācijās ar precizitāti līdz santīmam aprēķināt ir ļoti grūti, jāņem vērā - ja ir lauzti līgumu termiņi pirms laika, tiek ieturēta komisijas maksa un ir citi iekasējumi. Ja runājam par Swedbank, pirms šiem notikumiem Swedbank noguldījumi bija pieauguši par 7%, aptuveni 112 miljoniem latu, ko tur slēpt - lielā mērā uz Latvijas krājbankas noguldītāju rēķina. Kad izraisījās šī ažiotāža, Swedbank noguldījumi samazinājās aptuveni par 10%, klientiem tika izmaksāti 176 miljoni latu. Noguldījumi bankā krietni pārsniedz pusotru miljardu latu, tāpēc Swedbank kopumā neto pozīcija ir mainījusies ļoti nenozīmīgi.
Bankas ir uzticības bizness, bez kvantitatīviem skaitļiem ir arī morālais zaudējums. Vai to var novērtēt?
Ir sevišķi grūti šādus nemateriālus zaudējumus pārvērst materiālā novērtējumā. Nenoliedzami tas nebija patīkami, un mēs vēl ilgi varam izjust tā sekas. Jāsaka paldies visiem, kas palīdzēja situāciju saglābt, arī medijiem, sevišķi televīzijām, kas bija ļoti atbildīgi un darīja visu, lai mēs samazinātu nepamatoto baumu ietekmi.
Vakar tiesa ierosināja Latvijas krājbankas maksātnespējas lietu. Kas notiks tālāk?
Tagad ir jāieceļ bankas administrators un jāizlemj, vai banka ir izsludināma par maksātnespējīgu. Skaidrs, ka ir visi materiālie pierādījumi, ka banka ir nespējīga izpildīt visas saistības pret tās kreditoriem, līdz ar to maksātnespējas pazīmes ir pilnīgi skaidras. Tālāk administratoram 30 dienu laikā ir jāizvērtē, vai ir iespējama bankas sanācija, un mums kā uzraudzības iestādei jāiesniedz sanācijas plāns, ja sanācija ir iespējama. Ja sanācija nav iespējama, atkal jāvēršas tiesā ar lūgumu sākt bankas bankrota procedūru, kas, protams, nozīmē bankas likvidāciju un bankas mantas atsavināšanu, lai pēc iespējas varētu norēķināties ar visiem bankas kreditoriem.
Vai ir iespējama Latvijas krājbankas sanācija?
Sanācija nav pašmērķis, jo svarīgākais ir atgūt noguldītāju un kreditoru līdzekļus, bet jebkurā situācijā, kad kāds uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, ir pareizi izsvērt, vai ir iespējama sanācija. Protams, Latvijas krājbankas sanācija ir iespējama. Jautājums, vai izdodas atrast pietiekami stabilus investorus, kas ir gatavi sanāciju realizēt. Šobrīd LK kapitāla nepietiekamība ir 167 miljoni latu. Tātad ir jāatrod šie 167 miljoni, lai atjaunotu kapitāla pietiekamību, un vēl vismaz 100-150 miljonus latu bankas likviditātei.
Vai jūs par šiem jautājumiem runājāt ar Aleksandru Antonovu?
Aleksandram Antonovam es vienkārši pastāstīju, kāds ir Latvijas krājbankas finanšu stāvoklis. Viņš izteica varbūtību, ka viņa sadarbības partneri investori būtu gatavi izskatīt šo jautājumu. Mana atbilde bija - jā, ja tie ir stabili investori ar caurskatāmu kapitālu, viņiem ir laba kapitāla kvalitāte, kāpēc ne. Vienmēr ir labāk runāt par kaut kā atjaunošanu nekā pilnīgu sagraušanu.
Kāpēc ir tik grūti atrast Latvijas krājbankas administratoru? Ar ko tas ir saistīts, ka viens pēc otra tiek noraidīti jūsu izvirzītie kandidāti?
Krājbanka kā liela saimnieciska vienība ir pelnījusi lielu sabiedrisko interesi - arī valdības un maksātnespējas administratoru -, un tas ir tikai normāli. Tiesa ir noteikusi termiņu, un mums nav citu iespēju kā tajā ieteikt administratoru. Varu pateikt, ka mēs pašlaik skatāmies zvērinātu revidentu firmas virzienā, bet precīzāk es pašlaik vēl nevaru atbildēt.
Vai FKTK bija informēta par milzīgajām saistībām, ko uzņemas Latvijas krājbanka saistībā ar 2011. gada 3. oktobrī noslēgto vienošanos par airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību?
Jā, šis līgums Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā tika iesniegts. Latvijas krājbanka mums šo līgumu iesniedza.
Vai FKTK neradās šaubas tajā brīdī, kad tika parakstīta vienošanās par airBaltic glābšanu?
Ja mēs paskatāmies tikai uz Latvijas krājbanku, paskatāmies no Krājbankas stāvokļa, principā šis darījums no Krājbankas puses bija pieņemams finansiāls darījums. Problēmu Krājbankas pusē nebija nekādu.
Vai valsts pusei, pētot darījumu, nav jāizvērtē savu darījumu partneru finansiālās iespējas, īpaši, pirms paraksta tik nopietnas vienošanās, kas skar Latvijas krājbanku un airBaltic likteni?
Atļaujiet man nekomentēt kolēģu darbību šajā atbildīgajā jautājumā. Tas būtu jājautā valdībai un valdības nolīgtajiem konsultantiem - Prudentia un Glimstedt.
Vai valdības nolīgtie konsultanti pie jums papildus interesējās par Krājbankas finansiālo stāvokli, pirms tika noslēgta vienošanās par airBaltic finansēšanu?
Cik es atceros - nē. Bija viens jautājums, kas skar kredītiestāžu likuma interpretāciju, bet specifiski par Latvijas krājbanku viņi neinteresējās. Principā šajā darījumā no BAS prasīja gan Krājbankas finanšu pārskatu, gan citus dokumentus, un viņi ir pietiekami inteliģenti ļaudis, lai no šiem finanšu pārskatiem paši varētu izvērtēt Krājbankas finanšu stāvokli. Šajā darījumā Latvijas krājbanka normatīvus nepārkāpa, saprotu, ka tā bija jau pie normatīvu augšējās robežas, bet no normatīvu viedokļa tur pārkāpumu nebija.