Kaut gan tagad šādu pirkumu var veikt tikai internetā, tiek solīts, ka jau 2014. gada pirmajā pusē to varēs izdarīt arī Latvijas pastā. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš atklāj, ka sāktas sarunas arī ar komercbankām, lai krājobligācijas varētu iegādāties arī ar banku starpniecību, taču šīs sadarbības ieviešana saistīta ar izvēlētā tehniskā risinājuma iespējām.
Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver, ka krājobligāciju iegāde ir laba alternatīva iedzīvotājiem, kas vēlas diversificēt savus uzkrājumus.
Arī baņķieris Ģirts Rungainis iedzīvotāju iespēju iegādāties krājobligācijas vērtē pozitīvi: «Beidzot! Šo instrumentu vajadzēja ieviest vēl pirms krīzes. Tas, uz ko tagad būtu jāliek uzsvars, ir procesa attīstība.» Ģ. Rungainis arī bilst, ka, pieaugot cilvēku uzkrājumiem, daudzi krājobligācijas izvēlēsies kā labu investīciju iespēju. «Valsts iegūst nepastarpinātu iespēju aizņemties no iedzīvotājiem, kuri būs diversificēti aizdevēji, kas reizē arī ir vislojālākie. Ja naudu aizdod ārzemnieki, tad pie pirmās iespējas «raus to ārā». Savukārt tie iedzīvotāji, kas obligācijas nopērk, parāda, ka valstij uzticas,» teic Ģ. Rungainis.
Vienas obligācijas nomināls ir viens lats. Minimālais iegādes apjoms vienā reizē ir 30 latu, maksimālais - 49 000. Minimālā iegādes summa ir izraudzīta līdzīga kā vidēji citās valstīs - sākot no minimālā iegādes apjoma, iegādes solis ir viens lats.
Pircēji saņems procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu. Procentu likme tiek fiksēta, vadoties pēc valsts vērtspapīru likmēm.
K. Āboliņš norāda, ka vietnē Krajobligacijas.lv katrs var ērti aprēķināt, cik lielu peļņu no krājobligācijām, veicot to iegādes darījumu, gūs ilgtermiņā. Piemēram, šodien iegādājoties krājobligācijas par 1000 latiem, pēc desmit gadiem iedzīvotājs būs nopelnījis 1325 latus. Ieņēmumi no krājobligācijām netiks aplikti ar nodokļiem.