Taču patiesībā skumjākais nav tas, cik grūti patlaban ir dzīvot Latvijā, bet gan tas, ka politiķiem aizvien pret to nav ne mazākās cieņas. Vērtējot partiju priekšvēlēšanu solījumus ekonomikā, jāsecina, ka no partiju puses tauta aizvien tiek uzskatīta par buratīnoveidīgām koka pagalēm, kurām var vēsā mierā stāstīt, ka nauda dabonama uz kreks-feks-peks.
Pensijas nesamazināsim, nodokļus nepaaugstināsim, neko neprivatizēsim, bet galu galā dzīvosim, protams, zaļi. Par ekonomiskās politikas jautājumiem, kas šobrīd valsts glābšanā ir temats nr. 1, partijas runā kā par izklaidi, nemaz nekaunoties, ka budžeta gali ar solījumiem neiet kopā.
Partijas, kas sola nākamgad dzīvot 6% IK deficīta rāmī, arī valdošie Vienotība, ZZS un TB/LNNK, veikli otrā plānā atstāj jautājumu par tādā gadījumā trūkstošajiem 400 miljoniem latu. Finanšu ministrija pašreiz izstrādā variantu šo to ietaupīt, atceļot pazeminātās PVN likmes, taču izrādās, valdošie, kas cita starpā vada arī to pašu Finanšu ministrijas darbu, nav pie vainas, neko neperina un sola neko tādu nepieļaut.
100 miljoni it kā atrasti, īslaicīgi atsakoties no iemaksām pensiju 2. līmenī, taču pārējās naudas meklējumi šobrīd atgādina grābāšanos pa tukšu kuļķeni - ekonomika taču attīstīsies, un viss jums būs.
Ne mazāka bravūra valda arī oponentu nometnē. Krutie džeki no Par labu Latviju! sola parādīt aizdevējiem, kur ziemo vēži. Kāpēc kaut kas jāgriež, ja deficītu var palielināt? Taču der atcerēties, ka pārāk lecoties, vienubrīd var nokrist arī uz mutes. Nebūs ne aizdevēju, jo kurš gan grib, lai viņus uzmet, ne arī naudas. Bet, ja kāds arī dos, tad jārēķinās, ka divas trīs reizes dārgāk.
Vēl ļoti modē ir apkarot ēnu ekonomiku un solīt tikt pie naudas tādā veidā. Vismaz Andrim Šķēlēm izvilkt 300 miljonus no turienes esot tīrais nieks. Iespējams, šāda pārliecība meklējama privātos kontaktos, jo citāda pamatojuma pēkšņam apvērsumam šajā jomā nav. Solītie tempi, kā varētu palielināt neapliekamo minimumu un mazināt nodokli darbaspēkam, ir tik lēnīgi, ka ēnu ekonomika vēl varēs pamatīgi izdejoties.
Taču visaugstāko bezkaunības pilotāžu demonstrē Saskaņas centrs, kurš vispār nesaspringst uz budžeta kalkulācijām. Sak, tiksim pie varas, tad lauzīsim galvu, tagad mums labi tāpat un varam pasolīt pat samazināt PVN.
Partiju ampelēšanās ar skaitļiem agri vai vēlu tomēr nonāks līdz tam, kad būs jāveido reāls budžets, un šobrīd nākas secināt, ka mūs gaida pamatīgs kreks-feks-peks, kuram ar pirmsvēlēšanu solījumiem būs maz sakara.