S. Magņitska sabiedrotie ir pārliecināti par viņa nevainību un uzskata, ka ar mirušā jurista notiesāšanu Kremlis Krievijas prezidenta Vladimira Putina personā vēlas nopietni brīdināt ikvienu, kas vērsīsies pret korumpētām amatpersonām.
Lēmums nepārsteidza
Tiesa S. Magņitski un viņa bijušo klientu Viljamu Broudenu, kurš vada britu investīciju fondu Hermitage Capital, atzina par vainīgiem nodokļu izkrāpšanas shēmas organizēšanā. «Magņitskis organizēja izvairīšanos no nodokļu nomaksas sevišķi lielos apmēros pēc iepriekšējas vienošanās grupā,» paziņoja tiesnesis Igors Alisovs.
Prokuratūra apgalvo, ka S. Magņitskis palīdzējis Hermitage Capital izvairīties no nodokļu nomaksas 17,4 miljonu dolāru (9,5 miljoni latu) apmērā. Apsūdzētie esot falsificējuši nodokļu deklarācijas un nelikumīgi izmantojuši invalīdiem paredzētos atvieglojumus, izveidojot fiktīvas firmas, kurās pieņemti darbā cilvēki ar īpašām vajadzībām, raksta NEWSru.
V. Broudenam, kuru apsūdz arī nelikumīgā Krievijas gāzes monopoluzņēmuma Gazprom akciju iegādē, piesprieda deviņus gadus stingrā režīma kolonijā. Brits tiesas sēdē nepiedalījās, jo viņu 2005. gadā atzina par draudu Krievijas nacionālajai drošībai un izraidīja no valsts pēc tam, kad uzņēmējs bija publiskojis apjomīgu korupcijas shēmu, kurā bija iesaistītas daudzas augsta ranga amatpersonas.
Krievijai faktiski nav izredžu redzēt V. Broudenu aiz restēm, jo Interpols ir atteicies izsludināt viņa starptautisko meklēšanu, jo uzskata, ka pret uzņēmēju ierosinātā lieta ir politiska. Par to ir pārliecināts arī pats V. Broudens. «Tiesas process un spriedums pret mani un Sergeju pierāda, ka V. Putins izmantos tiesu, lai slēptu savus ekonomiskos noziegumus,» viņš sacīja intervijā britu raidsabiedrībai BBC.
S. Magņitska ģimenes advokāts Dmitrijs Haritonovs pēc sprieduma paziņošanas sacīja, ka tas viņu nepārsteidz: «Es nešaubījos, ka lēmums būs tieši tāds. Es viņa vainai neticu. Zinu, ka viņš nekādus noziegumus nepastrādāja, un pretējais netika pierādīts.»
Neviens nav vainīgs
Plašāka sabiedrība par S. Magņitski uzzināja 2008. gadā, kad viņš paziņoja, ka augstas amatpersonas Krievijas tiesībsargājošajās un valsts finanšu iestādēs ir izkrāpušas 230 miljonu dolāru (126,5 miljoni latu) no Krievijas budžeta, izmantojot Hermitage Capital zīmogus un dokumentus, kas esot nozagti 2007. gadā milicijas reida laikā fonda birojā Maskavā.
Drīz pēc tam S. Magņitski aizturēja uz aizdomu pamata par krāpšanu. Viņš bez tiesas lēmuma atradās ieslodzījumā 11 mēnešu, kuru laikā nevarēja tikties ar ģimeni un nesaņēma medicīnisko palīdzību, lai gan sūdzējās par spēcīgām vēdersāpēm. 2009. gada novembrī viņu atrada mirušu cietuma kamerā.
2011. gadā Kremļa paspārnē esošā Cilvēktiesību padome paziņoja, ka S. Magņitskis esot piekauts līdz nāvei. Varasiestādes sāka izmeklēšanu pret cietuma vadību un mediķiem, bet šogad martā lieta tika izbeigta, jo neesot atrasti pierādījumi, ka S. Magņitskim nebūtu nodrošināti cilvēcīgi apstākļi un viņš būtu spīdzināts.
S. Magņitska lieta radīja plašu rezonansi Rietumos, kas kārtējo reizi pauda bažas par cilvēktiesību stāvokli Krievijā. ASV Kongress pērn pat pieņēma tā saukto Magņitska likumu, kas vēršas pret Krievijas amatpersonām, kuras tiek saistītas ar S. Magņitska nāvi, un citiem cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijā, liedzot viņiem Savienoto Valstu vīzu un iesaldējot viņu kontus Amerikas bankās.
Likums izraisīja Kremļa dusmas, un Krievija atbildēja, pieņemot likumu, kas aizliedz amerikāņiem adoptēt krievu bāreņus. Maskava arī piemēroja vīzu un finanšu sankcijas pret ASV amatpersonām, kuras pārkāpj Krievijas pilsoņu cilvēktiesības ne tikai ASV, bet arī citās pasaules valstīs.