Krievijas valdība cer, ka pēc ASV vadīto okupācijas spēku izvešanas no Afganistānas 2014. gada beigās krievi varēs steigties palīgā afgāņu bruņotajiem spēkiem, lai palīdzētu uzturēt to bruņojumā esošos Krievijā ražotos ieročus.
Krievi arī baidās, ka pēc sabiedroto spēku aiziešanas Afganistānu var pārņemt pilsoņu karš, kas radītu nestabilitāti arī Centrālāzijas reģionā, kas Krievijai ir stratēģiski svarīgs.
Nepirka Rietumu ieročus
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tās pārstāvji runās ar NATO par iespēju Afganistānā izveidot «tehniskās apkopes bāzes», kurās speciālisti no Krievijas rūpētos par afgāņu spēku rīcībā esošajiem ieročiem un militāro tehniku.
«Ir svarīgi uzturēt Afganistānas bruņoto spēku ieroču sistēmas un bruņojumu rīcībspējīgā stāvoklī,» uzskata Sergejs Košeļevs, kurš vada Krievijas Aizsardzības ministrijas Starptautiskās sadarbības departamentu.
Analītiķi uzskata, ka Maskavas plānam ir objektīvi iemesli, jo Padomju Savienībā un Krievijā ražotie ieroči veido Afganistānas armijas bruņojuma mugurkaulu.
Pēdējos desmit gadus amerikāņi neapbruņoja afgāņu karavīrus ar jaunākajiem Rietumos radītajiem ieročiem, bet par simtiem miljonu dolāru iepirka bruņojumu no Krievijas. Piemēram, ASV afgāņu drošības spēku vajadzībām līdz šim ir nopirkušas aptuveni 70 Krievijā ražotu helikopteru Mi - 17, par katru samaksājot ap 17 miljoniem dolāru (deviņi miljoni latu).
«NATO iepērk krievu ieročus afgāņu spēkiem daļēji tāpēc, ka afgāņi tos ļoti labi pārzina, un daļēji tāpēc, ka nevēlas piegādāt modernākos Rietumu ieročus, jo tie var nonākt talibu rokās,» uzskata Krievijas vadošā ārpolitikai veltītā izdevuma Rossija v globaļnoj poļitike galvenais redaktors Fjodors Lukjanovs.
Vienlaikus Krievija noliedz, ka tiks atjaunota tās militārā klātbūtne Afganistānā. «Krievija nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas. Afganistānā nedrīkst būt neviena Krievijas karavīra. Ņemot vērā agrāko pieredzi, būtu neiespējami paskaidrot, kādēļ krievu puiši tur mirst,» Afganistānas kara veterāns Oļegs Tihonovs sacījis izdevumam The Christian Science Monitor.
Krievijas ārlietu resors esot ļoti noraizējies «par jebkādu situācijas eskalāciju Afganistānā pēc NATO karavīru izvešanas 2014. gadā, jo tai varot būt negatīva ietekme uz drošību Krievijā un citās Eiropas valstīs», vēsta telekanāls RT.
Vēlas Krieviju līdzās
Bažīgas par to esot arī Centrālāzijas valstis, jo sevišķi Uzbekistāna un Tadžikistāna, kuras baidās par nestabilitāti pie savām robežām un islāmistu aktivitāšu pastiprināšanos pēc tam, kad amerikāņi pametīs Afganistānu.
«Bijušās padomju republikas, kas robežojas ar Afganistānu, ir patiesi nobijušās. To līderi vēlas, lai Krievija būtu līdzās viņiem un paturētu viņu rokas,» raksta Krievijas laikraksta Moskovskij komsomoļec komentētājs Mihails Rostovskis.
Viņš uzskata, ka vienīgā Krievijas cerība pēc amerikāņu vadīto NATO spēku aiziešanas no Afganistānas būtu jaunas un daudz stabilākas valdības nākšana pie varas šajā Āzijas valstī. «Labākais, uz ko var cerēt, ka Kabulā parādīsies jauns režīms, kas būs mazāk uzticīgs universālām vērtībām, bet tajā pašā laikā daudz noteiktāk stāvēs pats uz savām kājām,» piebilst M. Rostovskis.
Citi eksperti uzskata, ka Krievijai nav jāgaida amerikāņu aiziešana no Afganistānas. «Mums ir jāinvestē jau tagad. Afganistānas valdība ir izteikusi vairākus piedāvājumus, tajā skaitā piedalīties ģeoloģiskajos pētījumos, attīstīt naftas ieguvi un ūdens resursus. Ir piedāvājums celt metro Kabulā, un Maskavā tiek izskatīta šī plāna īstenošanas iespējamība,» stāsta analītiķis Anatolijs Ciganovs.
Viņš uzskata, ka Krievijai ir jārīkojas strauji, citādi ienesīgo projektu īstenošana tikšot ķīniešiem, kuri jau pašlaik esot aktīvi Afganistānā.