Moratorijs beidzas
Krievijas Konstitucionālā tiesa šonedēļ sākusi izskatīt jautājumu par nāvessoda atbilstību konstitūcijai. Tiesas lēmums gaidāms mēneša laikā. Tiesai jāpasteidzas, jo nākamā gada 1.janvārī beidzas moratorijs, kas nāvessodam tika uzlikts pirms vairāk nekā desmit gadiem. Saskaņā ar moratorija noteikumiem lēmumu par nāvessoda piespriešanu noziedzniekam drīkst pieņemt tikai zvērināto tiesa, bet šādas tiesas vēl nebija izveidotas visos Krievijas reģionos. 1.janvārī Čečenija kļūs par pēdējo Krievijas reģionu, kur ieviesta zvērināto tiesa, tādēļ teorētiski nāvessodu varētu atjaunot. Taču faktiski tas diez vai notiks, jo Krievija kā Eiropas Padomes dalībvalsts apņēmusies atteikties no nāvessoda.
Bijušais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins jau 1996.gadā pasludināja moratoriju nāvessodu izpildei. Pēc tam nāvessods piespriests 697 cilvēkiem, kam tas aizstāts ar mūža ieslodzījumu. Krievija parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.protokolu, kas pieprasa atteikšanos no nāvessoda, tomēr šis protokols vēl aizvien nav ratificēts. Moratorija termiņa beigas nozīmē, ka Krievijai nāksies izdarīt izvēli: vai nu atjaunot nāvessodu, vai atcelt to pavisam. Krievijas kriminālkodeksā ir pieci panti, kas paredz nāvessoda piemērošanu par sevišķi smagiem noziegumiem, piemēram, slepkavību vai genocīdu.
Kļūdīties nedrīkst
Krievijas vēsturē jau bijis laiks, kad nāvessods bija atcelts. 1917.gada oktobrī boļševiki pēc varas sagrābšanas paziņoja par nāvessoda atcelšanu, bet jau 1918.gada jūnijā nolēma to atjaunot. Nāvessodu vēlreiz atcēla 1947.gadā, tomēr pēc dažiem gadiem atkal atjaunoja.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka ap 60% iedzīvotāju atbalsta nāvessodu. Pretējs viedoklis ir cilvēktiesību aizstāvjiem. «Nāvessods ir pretrunā humānisma principiem, turklāt Krievijas izmeklēšanas un tiesvedības sistēmā ir pārāk liels kļūdas risks,» uzsver Ļevs Ponomarjovs. Viņš atgādina, ka savulaik par maniaka Andreja Čikatilo pastrādāto slepkavību ar nāvi tika sodīts nevainīgs cilvēks, no kura bija izspiesta atzīšanās.
Eiropas tikumi
Federācijas padomes pārstāve Jeļena Vinogradova vēsta, ka valstīs, kas atcēlušas nāvessodu, smago noziegumu skaits ir samazinājies. Viņa arī uzskata, ka mūža ieslodzījums Krievijas cietumā ir daudz smagāks sods par nāvessodu. Pretējās domās ir viena no valdošās partijas Vienotā Krievija līderēm Ļubova Sļiska, jo viņai šķiet, ka «bez nāvessoda nav iespējams pieveikt noziedzību tik lielā valstī kā Krievija».
Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva pārstāvji paziņojuši, ka nāvessoda atcelšana ir viens no tieslietu sistēmas reformas mērķiem. Valdības pārstāvis Mihails Barščevskis uzsver: «Mēs kopš Pētera I laikiem esam Eiropas daļa, tādēļ mums jāiet pa Eiropas ceļu. Nāvessods tiek piemērots Āzijā, bet ne Eiropā.» Pašlaik vienīgā Eiropas valsts, kur tiek izpildīts nāvessods, ir Baltkrievija. Amnesty International dati liecina, ka pagājušogad Baltkrievijā ar nāvi sodīti vismaz četri cilvēki.