Lielākā daļa ekspertu norāda, ka atteikšanās no pulksteņlaika maiņas radīs vien minimālus traucējumus. Vakaros ilgāk būs gaišs, kas samazināšot avāriju un noziegumu skaitu. Tomēr satraukumu radījis tas, ka turpmāk vienmēr būs vasaras jeb dienasgaismas taupīšanas laiks, kas valsti attālina par stundu tālāk no astronomiskā laika.
«Tas ir aplams lēmums. Ģeogrāfi šausmās plēš matus,» aģentūrai ITAR-TASS norādījis Globalizācijas un sociālo kustību institūta direktors Boriss Kagarļickis. Eksperti stāsta, ka rīta stundās būs tumšāks, nekā ierasts, tāpēc cilvēkiem būs grūti pamosties. Tas it sevišķi ietekmēšot bērnus, jo viņi stiprāk pakļauti astroloģiskajam laikam.
Lēmumu atteikties no ziemas laika februārī pieņēma Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, norādot, ka laika maiņa negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Ekonomisku apsvērumu dēļ piemēram sekoja arī Baltkrievija un Ukraina, taču pēdējā oktobra beigās pārdomāja un nolēma tomēr pāriet uz ziemas laiku.
Bijušajā PSRS teritorijā pāreja uz vasaras laiku ieviesta 1981. gadā, lai pagarinātu dienasgaismas ilgumu vakara stundās, tādējādi ietaupot elektroenerģiju. Mūsdienās pulksteņa pārgriešanu ievēro vairāk nekā 70 pasaules valstis, tostarp ASV un visa Eiropas Savienība.