Neviendabīgā opozīcijas kustība ir paziņojusi, ka tā turpinās protestus arī pēc vēlēšanām, lai panāktu savu prasību izpildi. Ņemot vērā, ka opozīcijas atbalstītāju skaits turpina pieaugt, bet uzticība valsts augstākajai varai samazinās, analītiķi uzdrošinās prognozēt, ka V. Putins nenostrādās vēl divus prezidentūras termiņus. Iespējams, viņš varētu nenokalpot pat visu pirmo sešu gadu termiņu.
Esot gatavi kādu nobliezt
Trešdien, tiekoties ar atbalstītājiem, V. Putins brīdināja, ka vēlēšanu laikā opozīcija rīkos provokācijas, lai vēlāk paziņotu, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti. «Viņi izmantos dažādus mehānismus, lai pierādītu, ka vēlēšanas ir falsificētas. Paši iemetīs [viltotus biļetenus], paši kontrolēs [vēlēšanu norisi], pēc tam paši uzrādīs kā viltotus,» vēlēšanu favorīta teikto citē NEWSru.
Viņš apgalvoja, ka opozīcija pat esot gatava upurēt cilvēkus, lai realizētu savus mērķus. «Atvainojiet par izteicienu, bet viņi nobliezīs kādu pazīstamu cilvēku un apvainos tajā varu. Viņi ir spējīgi uz visu. Es nepārspīlēju,» V. Putins pauda pārliecību par saviem vārdiem.
Opozīcijas pārstāvji, kas vēlas, lai Maskavas dome atļauj 5. martā rīkot demonstrāciju Kremļa tuvumā, V. Putina teikto uztvēruši kā draudus. «Ja ar mani kas notiks, lūdzu uzskatīt, ka tas ir varas roku darbs. Tie ir slēpti draudi, kuru mērķis ir destabilizēt sabiedrību,» uzskata pazīstamais aktīvists Sergejs Udaļcovs.
Politologs Dmitrijs Oreškins uzskata, ka V. Putina izteikumi liecina par varas bailēm no opozīcijas, «no kuras puses pagaidām nekādu provokāciju nav bijis».
Putinam būs jāpiekāpjas
Neskatoties uz krasu popularitātes kritumu, V. Putins vēlēšanās varētu iegūt vairāk nekā 50% balsu un izvairīties no vēlēšanu otrās kārtas, liecina pēdējās aptaujas. Tomēr uzvara nebūs tik pārliecinoša kā 2004. gadā, kad par viņu nobalsoja gandrīz 72% vēlēšanās piedalījušos. «Mēs iegūsim vāju autoritāru nacionālo līderi,» uzskata sociologs Ļevs Gudkovs no neatkarīgo pētījumu centra Levada. Viņš uzskata, ka Krievijā pašlaik ir dziļa uzticības krīze varai.
Pēc tam kad septembra beigās V. Putins paziņoja par lēmumu startēt 2012. gada prezidenta vēlēšanās, reti kurš šaubījās, ka viņš bez problēmām uzvarēs nākamajās divās prezidenta vēlēšanās, tādējādi pagarinot savu valdīšanas ēru līdz 2024. gadam. Tomēr viss mainījās pēc plašajiem protestiem, kas Krievijas lielākajās pilsētās sākās pēc 4. decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus par viltotiem uzskata opozīcija.
Labi izglītotā un rietumnieciski domājošā jaunatne, kā arī vidusšķira, kas strauji veidojas Krievijā, vairs nevēlas dzīvot valstī, kur ir atlikuši daži neatkarīgi mediji, tiesu sistēma ir ietekmējama, bet vara ir korumpēta. «Cik ilgi mēs to pacietīsim? Vairākums ierēdņu, policistu un pat santehniķu ir korumpēti. Putins un viņam pietuvinātie atrodas virs tā visa,» braukšanas instruktors Sergejs Šikovs stāsta aģentūrai Reuters.
Analītiķi uzskata, ka V. Putinam nāksies paspert dažus soļus pretim protestētājiem. Viens no kompromisiem varētu būt parlamenta ārkārtas vēlēšanu izsludināšana. Tas varētu dot iespēju pirmo reizi Vienotās Krievijas valdīšanas laikā tikt pie reālas opozīcijas parlamentā. «Viņš varētu pakāpeniski virzīties uz daudz liberālāku sabiedrību, bet viņam ir jāuzmanās, jo daži paša cilvēki vēlas bargu vēršanos pret opozīciju,» uzskata žurnālists Vladimirs Pozners. «Es neparedzu vēl 12 V. Putina valdīšanas gadus. Es prognozēju sešus, iespējams, pat ne tik.»