Putina sistēmas kritika
Pats par sevi šis ziņojums varētu nešķist nekas īpašs, jo Krievijas liberāļi jau gadiem ilgi sludina līdzīgas idejas, tomēr šoreiz tam pievērsta sevišķa uzmanība, jo Insor pētnieku viedoklī rūpīgi ieklausās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Viņš ir institūta aizbildniecības padomes vadītājs. Krievijā izskanējušas cerības, ka D.Medvedevs varētu ņemt vērā Insor ekspertu ieteikumus un veicināt reformas, kas rosinātu demokrātiskāku valsts pārvaldes modeli. Tomēr lielākā daļa komentētāju uzskata, ka ziņojumā izklāstītās idejas ir «utopija» vai pat atgriešanās pie politiskā haosa, kas valdīja 90.gadu sākumā.
Insor ziņojums patiešām atklāti vēršas pret pārmaiņām, kas Krievijā notikušas D.Medvedeva priekšteča Vladimira Putina valdīšanas laikā. Ziņojuma autori kritizē V.Putina izveidoto «varas vertikāli», kas nozīmēja visas varas koncentrēšanu Kremļa rokās. Ziņojumā teikts, ka nepieciešams atjaunot tiešās reģionu gubernatoru vēlēšanas, veicināt daudzpartiju sistēmu, atteikties no valsts kontroles pār plašsaziņas līdzekļiem. Autori vēršas arī pret V.Putina izveidotās sistēmas mugurkaulu - drošības dienestiem, kas tiek izmantoti jebkādas opozīcijas apspiešanai. Pēc autoru domām, nepieciešams likvidēt Federālo drošības dienestu un Iekšlietu ministriju, ko varētu aizstāt ar demokrātiskai kontrolei pakļautām iestādēm. Ieteikts modernizēt arī Krievijas armiju, atsakoties no obligātā dienesta. Ja viss notiks, kā plānots, Krievija nākotnē varētu pievienoties gan Eiropas Savienībai, gan NATO.
Atgriešanās pagātnē
Šādas idejas izraisījušas asu V.Putina atbalstītāju kritiku, jo tiek raksturotas kā «atgriešanās pagātnē». Pēc kritiķu domām, šādu priekšlikumu izplatīšana ir daļa no Rietumu plāna, kura mērķis ir vājināt un sagraut Krieviju. «Ja tiks īstenots tas, ko ierosina ziņojuma autori, Krievija vienkārši izjuks,» laikrakstam Ņezavisimaja gazeta stāsta politologs Leonīds Poļakovs.
Ziņojuma autori iebilst, ka viņu galvenais mērķis bija nevis dot padomus D.Medvedevam, bet gan rosināt diskusijas par Krievijas nākotni. Kremļa konservatīvā daļa raizējas, ka šādas diskusijas varētu destabilizēt valsti. Pēdējā laikā, kad Krievijā arvien vairāk jūtamas ekonomikas krīzes sekas, valsti satricinājušas protesta akcijas, kas izplatījušās no Vladivostokas līdz pat Kaļiņingradai.
V.Putins brīdina, ka politiskās sistēmas maiņa varētu izraisīt haosu un Krievijas politikas «ukrainizāciju». Pēc komentētāju domām, reformas nevēlas pieļaut arī D.Medvedevs, kurš joprojām ir Putina cilvēks, turklāt pats aktīvi piedalījies līdzšinējās sistēmas veidošanā. Arī rietumvalstu analītiķi spriež, ka cerības uz būtiskām pārmaiņām Krievijā nav lielas.