Pasaules 20 ekonomiski attīstītākajās valstīs līdz 2007.gadam vidējais budžeta deficīts bija 1,9% no iekšzemes kopprodukta (IK). SVF aprēķini liecina, ka šogad tas būs 9,7, bet nākamgad - 8,7%. Pamatīgi pieaugšot arī centrālās valdības parāds. Ja 2007.gadā tas vidēji G20 valstīs bija 78% no IK, tad līdz 2014.gadam būs izaudzis līdz 118%. Jaunattīstības valstīm tik saasināti šī problēma nedraudot, jo tur pēc krīzes atsāksies straujāka izaugsme, turklāt nabadzīgajām zemēm ir grūtāk aizņemties lielas summas valsts sektora uzturēšanai, raksta Financial Times. To apliecina dati. «2010.gadā prognozētais centrālās valdības parāds ir aptuveni 59% no IK jeb aptuveni septiņi miljardi latu,» Dienu informē Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace. Tomēr arī jaunattīstības valstīm nāksies tikt galā augstu budžeta deficītu. «Panākta vienošanas, ka 2009., 2010. un 2011.gada budžeta deficīta radītāji nepārsniedz attiecīgi 10%, 8,5% un 6% no IK,» informē B.Melnace.
Lielus zaudējumus G20 valstīm radīs arī bezdarbs. Tā pieaugums šogad ir globāla parādība, tādēļ vairākums valstu cieš no tā, ka sarūk nodokļu maksātāju skaits, bet pieaug uz pabalstiem pretendējošo cilvēku armija. Īpaši asi to izjūt tā dēvētās sociālās valstis.
Sarežģīta situācija gaidāma Lielbritānijā. Britu kasi lielā mērā piepildīja no finanšu sektora iegūtie nodokļi, taču tagad naudas straume no bankām ir vārgāka. Tā rezultātā budžeta deficīts nākamgad jau būs 13,2% no IK. Savukārt valdības parāds piecu gadu laikā pieaugs no 44% līdz 98% no visa valsts saražotā. Valdībai šajā un nākamajā gadā nāksies aizņemties vairāk naudas nekā tās priekšgājējas lūgušas augļotājiem trīs gadsimtos kopā.