Kamēr studenti un mācībspēki gatavojas uzvarēt Ķīli, Vilks jau ir uzvarējis. Pat tad, ja kopīgie protesti būs novērsuši augstākās izglītības budžeta finansējuma krasāko cirpšanas scenāriju, augstskolas šajā cīņā jau būs zaudējušas. Jo, kamēr augstskolas visu enerģiju būs tērējušas cīņā ar Ķīli, tām pat prātā nebūs nācis cīnīties par augstākās izglītības finansējuma palielināšanu.
Iedomāsimies, ka tāda Ķīļa nebūtu. Būtu cits - pelēks, neredzams, caurmēra, pieņemams - ministrs. Galvenā augstskolu prasība tad būtu finansējuma palielinājums augstākajai izglītībai.
Krīzes laikā Latvijas universitātes piedzīvoja dramatiskāko finansējuma samazinājumu Eiropā. 2009. gadā Latvijas augstskolas piedzīvoja finansējuma samazinājumu par 48%, kam 2010. gada sākumā sekoja finansējuma samazinājums par vēl 18%. Kopš ekonomika atkopjas, taisnīga prasība būtu augstākās izglītības finansējuma atgriešana pirmskrīzes līmenī.
Taču nāca Ķīlis ar reformām kā sarkanu lupatu, un visa enerģija aizgāja cīņā ar to. Kad cīņa būs beigusies, rektori apsēdīsies un notrauks sviedrainās pieres. Un tad viņi varbūt sapratīs, ka viss, ko būs izcīnījuši šajā spraigajā cīņā, būs status quo. Visi būs priecīgi, ka viss būs palicis, kā ir. Arī valdība berzēs rokas, ko patiesībā dara jau tagad, - augstskolu frontē prasības, kas varētu apdraudēt budžeta deficīta prasības eiro ieviešanai, ir novērstas.
Varbūt tam arī bija domāts viss lielais balagāns ar Ķīli ministra amatā? Varbūt šīs reformas YouTube formātā bija iecerētas jau valdības veidošanas brīdī? Vienam bija iespēja būt reformistam, katru dienu aizņemot milzu laukumus medijos. Citiem - lielā iespēja priecāties, ka beidzot mums ir reformists. Vēl citiem - cīnīties ar viņu. Un vēl citiem - turēt rociņu cietējiem, esot labajam, konstruktīvajam un izprotošajam politiskajam spēkam. Ja tik ne tā Reformu partija, sak, būtu Vienotība, tad gan būtu citādi.
Bet Reformu partija un Vienotība ir divas vienas valdības partijas. Ideoloģiski šīs partijas ir vienādas kā ūdens lāses. Visa atšķirība ir intensitātē. Jau veidošanas brīdī Zatlera partija runāja par reformām. Tāds ir partijas nosaukums. Taču par kādām gan reformām runāja šie cilvēki? Par vēl konsekventākām Dombrovska valdības reformām! Reformu partija ir tās pašas Vienotības ideoloģisks kāpinājums. Un politika, ko dzīvē realizē Vienotības un Reformu partijas valdība ar Nacionālo apvienību piekabē, ir tā pati politika, ko būtu realizējusi arī Vienotība, ja šai partijai būtu 51% Saeimā.
Krīzes brīdī bankas mēdz sadalīt labajā un sliktajā bankā. Vienotība un Reformu partija ir labā un sliktā banka valdības publicitātes tēlā. Komunikācijā ar sabiedrību tas ļauj spēlēt labā un sliktā policista tēlu. Pateicoties Reformu partijas reitingam 2%, Vienotības reitings var būt 20%.
Vienotība nepatrieks Reformu partiju - tā ir pārāk ērta. Kamēr sit Reformu partijas ministrus, Vienotības ministriem ir miers. Izskatās, tā nodevusi reformas. Ja Ķīļa vietā Vienotībai ir jāliek cits savs ministrs, bet vēl skaļākas reformu runas diez vai ir iespējamas, tas izskatīsies pēc sakāves. Valdības gāšanos eiro gadā neviens pieļaut nevar. Tāpēc Ķīlis paliks savā vietā, tikai daudz neko neizdarīs.