Sākumā tas likās pārsteidzoši drosmīgs lēmums. «Zinu, zinu, biļetes bija ļoti dārgas, bet es dziedāšu un dejošu tā, lai jums nebūtu garlaicīgi,» jau koncerta sākumā, pateicoties tiem, kuri samaksājuši naudu, lai viņu redzētu, Lady Gaga apliecināja, ka nav iedomīga zvaigzne, kurai klausītāji ir tikai masa.
Koncerts nebija atsvešināts un šķietami notiekošs kādā citā aiz profesionalitātes līmeņa barjeras norobežotā, parastam mirstīgajam nesasniedzamā pasaulē, kādi parasti ir lieli šovi ar sarežģītām dekorācijām un pamatīgām dejotāju trupām. Protams, Lady Gaga tā dara visos savos koncertos, bet konkrēti šeit, Rīgā, mēs dzirdējām, ka viņa no skatuves neskaitāmas reizes pieminēja un pat dziesmu tekstos improvizējot pamanījās iepīt Latviju un tās iedzīvotājus, kuru skaistās sejas viņu vēro koncertā, un dziedātājas balss pat izklausījās tuvu raudāšanai, kad bija pienācis šķiršanās brīdis, jo Lady Gaga un Latvijas publika tagad jau esot kā viens vesels. Iespējams, tieši šis ir iemesls, kāpēc viņa izvēlējās uzstāties visās Baltijas valstīs, jo citādi iebraucējiem no tuvajām kaimiņvalstīm klausīties tik biežajos mājiniekiem veltītajos glaimos būtu apnicīgi un pat aizvainojoši, ņemot vērā Lady Gaga galvenās mērķauditorijas - tīņu vecuma klausītāju - uztveres trauslumu.
Koncerta beigās zvaigzne pat noskatīja kādu savu cienītāju parūkā un grimā pirmajās rindās, lai aicinātu uz skatuves, sagādājot 11 gadu vecajai Tīnai, iespējams, spilgtāko bērnības piedzīvojumu. Roku rokā ar savu elku meitenei, kura no mulsuma un laimes nesaprata - smieties vai raudāt, bija iespēja pastaigāties pa skatuvi, saņemot no dziedātājas apkampienus, skūpstus un piedaloties tieši viņai veltītā pašas Lady Gaga īsajā dzīvesstāstā: kā mūziķe reiz tikai sapņojusi, ka viņas kopš bērnības rakstītās dziesmas klātienē klausīsies 30 tūkstoši fanu, kas nu ir noticis. Pēc organizatoru ziņām, koncertā gan bija 20 tūkstoši klausītāju.
Tas viss, protams, ir prasmīgi veidots muzikāls teātris, bet atstāj pozitīvu iespaidu - Lady Gaga ir tēls, kas iedrošina cilvēkus, iznesot uz skatuves daudzu vēlmes izpausties neierastos, nereti par neprasmīgiem, bezgaumīgiem un pat pretīgiem uzskatītos veidos. Galu galā ar izsmēķiem izdekorētas brilles, ar kurām Lady Gaga zīmējās kādā video un kuras bija mēģinājusi atdarināt arī kāda latviešu fane, taču smird, un arī Rīgā uz skatuves dziesmas Alejandro laikā redzētais gaļas klubkrēsls un tērps taču vispār vēl pirms dažiem gadiem bija ārpus jebkādiem pieklājīgas uzvedības rāmjiem. Māksliniece ar savu šovu patiesībā ir šī laikmeta spogulis, jo pārspīlētā veidā parāda to tendenci, kas šodien valda, - daudzas norises, kas pirms dažiem gadiem bija tabu, šodien jau ir kļuvušas vai tuvākajā laikā kļūs par normu, lai ar laiku tiktu atmestas dabiskā ceļā - kad būs apnikušas, nevis kad tās kāds aizliegs. Vēstījums ir skaidrāks par skaidru: visatļautība attīrīs un sakārtos pasauli, ja tajā būs saglabājies veselais saprāts. Ja ne - tāda pasaule nav ne plika graša vērta un droši var iet bojā.
Skatuves fonā esošās gotiskās pils kustības un pārvērtības, braukāšana ar daudzās skatuves vietās uzbūvētiem pacēlājiem no pazemes virszemē un atpakaļ, protams, ir ieplānotas mašinērijas darbības, bet ne pašas Lady Gaga, ne daudzo dejotāju kustības nav matemātiski precīzas un aerobikas nodarbības atgādinošas kā Madonnas šovos un izskatās gana demokrātiskas, daudzi tērpi un aksesuāri šķiet radīti spontāni un no materiāliem, kas patrāpījušies pa rokai vai bijuši lētāki. Lady Gaga arī pavisam tieši izmanto dažas fanu atnestās lietiņas, lai turpat uz skatuves mainītu savu ietērpu un dotos uzspēlēt uz sava motocikla imitācijas stūres nostiprinātu sintezatoru. Savukārt šaujamieroču parādīšanos uz skatuves un spēlītes ar tiem, tāpat kā viena vai abu dzimumu nereti piekoptās seksuāla rakstura rotaļas pieder pie lietas pasaulē, kas vada savas dienas kino un televīzijas ekrānos nemitīgi rādītā iedvesmota. Katram bērnam taču skaidrs, ka te nav nekādas vardarbības vai erotikas, ko būtu aizliegts vērot, bet tikai imitācija.
Runājot par gandrīz piemirsto muzikālo materiālu, kura pavadījumu dzīvajā izpilda roka kvartets - bass, ģitāra, bungas un taustiņinstrumenti -, tas pilda tādu kā fona lomu, izņemot spilgtākos hitus, kuru Gāgai patiešām nav daudz. Vēl viens liels klupšanas akmens Lady Gaga muzikālajā daiļradē, kas viņu padara par šī brīža superzvaigzni un parādību, bet nez vai liks par dziedātāju kā mūzikas attīstībā savu artavu ielikušu personu runāt pēc gadiem divdesmit, ir viņas balss, kas ir gana spēcīga un izkopta, bet diemžēl nav tik unikāla, lai to varētu atpazīt daudzu citu vidū. Viņa var izklausīties pēc Gvenas Stefanī no No Doubt sava pirmā albuma dziesmās, pēc Vitnijas Hjūstones vai pat pēc Kailijas Minogas savā līdz šim labākajā un uz popmūzikas klasikas statusu kandidējošajā dziesmā Paparazzi, bet viņai nav savas balss kā, piemēram, Deborai Herijai, Bjorkai vai Eimijai Vainhausai. Taču nav šaubu, ka līdzās mūzikai allaž esošo izpausmju ziņā Lady Gaga jau tagad ir paraugs miljoniem jauniešu un tas viņai vietu vēsturē garantē, padarot šo koncertu par lielāko notikumu šā gada Latvijas koncertizrāžu dzīvē.