Apčubini un mēslo
«Daudzi domā, ka pēc ražas beigām zemeņu krūmi nav jākopj, tomēr tā nebūt nav,» skaidro J. Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožukalne. Ja krūms nav laikus apčubināts un pabarots, augustā jauni pumpuri neriešas un nākamajā gadā ogu ir maz.
Zemeņu krūmu sakopšanai pēc ražas beigām V. Rožukalne iesaka divus variantus - ja lapas krūmā ir veselas, tās var atstāt augam, zemeņu ceru tikai apravējot un mēslojot. Tomēr, ja lapas ir bojātas un plankumainas, tās labāk nogriezt. Jāatceras, ka tas jādara uzreiz pēc ražas beigām, jo vēlāk nogrieztam augam nebūs spēka ne atjaunot lapas, ne veidot pumpurus. Turklāt nogrieztais augs obligāti papildus jāmēslo. Mēslošanai nepieciešami kūtsmēsli, kas augsnē veido nepieciešamo mikrofloru, un makroelementi - slāpeklis, kālijs, fosfors. No tiem sevišķi svarīgs zemenei ir tieši kālijs. Mēslošanai labi derēs zemē iestrādāts kālija magnēzijs un superfosfāts. Tomēr, ja gribas ko «ekonomiskāku un dabiskāku», V. Rožukalne iesaka slāpekli ņemt no vircas, kāliju no lapukoku pelniem un fosforu no zivju miltiem.
Ja audzē stādus
Ja no zemeņu augiem paredzēts iegūt stādus, jau ražas laikā ar mietiņiem jāatzīmē tie krūmi, kuros ir visvairāk ogu. Ja to neizdara, cilvēki savāc stādus no tiem augiem, kuros stīgu ir visvairāk. V. Rožukalne skaidro, ka tas ir nepareizi, jo parasti visvairāk stīgu ir tiem augiem, kam ir vismazāk ogu. «Šādā veidā pavairosiet mazražīgus klonus, kas dos maz ogu,» pamato dārzniecības vadītāja.
Stādus vislabāk ņemt no pirmā gada augiem, jo tie parasti ir visspēcīgākie. Pirmajā gadā mātes augs ir vesels un ģenētiski vairāk tendēts uz pavairošanu, nevis uz ražošanu. No vesela mātes auga stādus var ņemt arī otrajā gadā, trešajā gan vairs ne, atzīst V. Rožukalne.
Jaunos stādus vislabāk stādīt augusta sākumā, jo, ja nākamajā gadā jau grib iegūt ražu, stādam līdz rudenim jāpaspēj apsakņoties. Augusta beigās stādīts augs nepaspēs tik labi adaptēties.
Regulāri pārstādi
Ja zemeņu krūmam ražas laikā piemetas dažādas slimības vai kaitēkļi, tas visbiežāk ir signāls, ka nepieciešams pamainīt zemeņu augšanas vietu vai arī krūms kļuvis vecs un vārgs. V. Rožukalne teic, ka zemenes vienā vietā nevajadzētu audzēt ilgāk par trim gadiem. Turklāt veco augsni nepieciešams atjaunot, lietojot bioloģisko mēslojumu vai stādot augus, kas atveseļo augsni, piemēram, samtenes. Zemeņu krūmus parasti audzē ne ilgāk kā trīs gadus. Ja augs ir vecāks, tas ir novājināts un uzņēmīgāks pret dažādām slimībām. V. Rožukalne teic, ka visbiežāk novārdzinātiem zemeņu krūmiem piemetoties sēnīšu slimības - baltplankumainība, kam raksturīgi sarkanbrūni plankumi uz lapām ar baltiem punktiņiem vidū, un brūnplankumainība ar tādiem pašiem tumšiem punktiņiem. «Ieraugot šādu slimību savās zemeņu dobēs, nav jāceļ trauksme un augs nav jārauj laukā. Pietiks ar to, ka lapas nopļausiet - nākamās lapas jau augs normālas,» teic V. Rožukalne.