Šogad veiktie mērījumi apliecina, ka vislielākais gaisa piesārņotājs galvaspilsētā ir transports - tas rada līdz pat 90% no putekļiem ielās. Turklāt dzīvojamo māju rajonos ceturto daļu piesārņojuma rada apkure, bet ostai pieguļošajās teritorijās novērojams rūpnieciskais piesārņojums. Ieviešamo aktivitāšu plāns, lai cīnītos pret gaisa piesārņojumu, ir plašs. Piemēram, atzīts, ka tuvākajos gados nepieciešams ieviest sastrēgumstundas braukšanas maksu Rīgas centrā, lai novirzītu satiksmes plūsmu. Šīs maksas administrēšanas modeli varētu izstrādāt 2015. gadā. Savukārt Rīgas brīvostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu plānots tērēt 104 miljonus latu Kohēzijas fonda un brīvostas pārvaldes līdzekļu. Tāpat, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, RD plāno organizēt ielu mitro tīrīšanu, pieskaņojot grafiku meteoroloģiskajiem apstākļiem, iecerēts arī modernizēt sabiedrisko transportu - šim mērķim paredzēts atvēlēt 8,2 miljonus latu. Vienlaikus gan programmā atzīts, ka privātā transporta izmantošanu, papildu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu veicinās skaļi pieteiktā un jau pretrunīgu vērtējumu guvusī maksas diferenciācija sabiedriskajā transportā atkarībā no deklarētās dzīvesvietas.
Tomēr RD Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš uzskata, ka, ja tiks realizēti arī citi programmas punkti - elektromobiļu un velotransporta izmantošanas veicināšana, stingrākas prasības ostā strādājošajiem uzņēmumiem, pieslēgšanās centrālajai apkurei, ēku siltināšana un citi pasākumi -, piesārņojumu galvaspilsētā izdosies samazināt. Līdz 5. decembrim ilgs šīs programmas sabiedriskā apspriešana.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau tajā konstatējusi trūkumus, piemēram, programmā nav minēts, cik lielu efektu dos konkrēti pasākumi un kuri no tiem ir prioritāri. Turklāt VARAM norāda, ka šogad situācija ar putekļu piesārņojumu Rīgā pasliktinājusies - robežlielumi Brīvības ielā pārsniegti jau 65 dienas, kaut pieļaujamas tikai 35. EK programma jāiesniedz līdz gada beigām. Taču, ja arī turpmāk tiks pārsniegtas direktīvu prasības PM 10 daļiņām, no soda naudas maksāšanas EK neizvairīties, uzskata VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Soda naudas apmērs var būt pat 300 000 latu dienā.