Tiesa, kā pārliecinājās _Diena_, informācija par šiem projektiem nav pieejama nevienas Latvijas valsts institūcijas mājaslapā.
Laba iespēja
EK attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs sarunā ar Dienu aicina: «Līdzdalība palīdzības un attīstības programmās Latvijai ir ne tikai pienākums, tā var kļūt par labu iespēju mūsu uzņēmējiem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām iesaistīties šo programmu līdzekļu apgūšanā un ieviešot dzīvē projektus dažādās pasaules valstīs.» Elīna Melngaile, A. Piebalga kabineta locekle norāda, ka interese strauji aug un rodas pat konkrēti projekti, taču Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš atzīst, ka šis virziens ir galīgi neizmantots. «Šodien, kad uzņēmēju vidū ir dzīvs teiciens «eksportē vai mirsti», ES attīstības sadarbības politikas instrumenti, kuru īstenošanai Latvijas ārlietu dienests, uzņēmēji un ārvalstu partneri «sadodas rokās», ir laba iespēja apgūt jaunus tirgus Latvijas ražojumiem un pakalpojumiem. Diemžēl šajā perspektīvajā virzienā Latvijas uzņēmumi praktiski nav iesaistījušies.»
Inta Šusta, Latvijas Darba devēju konfederācijas ES un starptautisko lietu padomniece, skaidro iemeslus: «Ierobežo mūsu uzņēmēju mazie piegāžu apjomi, pieredze liela mēroga starptautisku projektu vadīšanā, starptautiskās biznesa vides nepārzināšana. Un, protams, jāņem vērā, ka šajās programmās paredzēts līdzfinansējums no projekta attīstītāja puses.» Par līdzfinansētāju var būt gan pats uzņēmums, gan valsts, ja tās interesēs ir atbalstīt eksportu un jaunu tirgu apgūšanu.
Didzis Šmits, Zivrūpnieku asociācijas vadītājs, ir pārliecināts, ka Latvijas zivjrūpnieki ir gatavi iesaistīties konkursos par pārtikas iepirkumiem attīstības programmas īstenošanai: «Mums ir simtprocentīga kapacitāte, atbilstoša kvalitāte, zemas izmaksas un arī pieredze Āfrikas tirgū. Bet galvenā problēma ir tā, ka mūsu produkcija nav iekļauta to produktu sarakstā, kuri tiek iepirkti. Tiekoties ar EK Attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem, jautāju, kā to iespējams atrisināt. Viņu atbilde bija lakoniska: «Tas ir politisks jautājums.» Šajā sakarā mēs ceram uz komisāra Andra Piebalga atbalstu.»
Nav informācijas
Lai gan EK komisāru galvenais uzdevums ir darbošanās visas Eiropas Savienības labā, nav noslēpums, ka kuluāros viņi tomēr aizstāv arī savas valsts intereses. Neoficiāli informācijas avoti vēsta - A. Piebalga ieņemto attīstības komisāra amatu ļoti kārojušas ieņemt lielvalstis, kurās ir attīstīta, piemēram, farmācijas vai pārtikas rūpniecība, lai palīdzētu šīm firmām tikt pie pasūtījumiem. Jārēķinās arī ar jau iekarotajām Vācijas, Francijas, Britānijas, Spānijas pozīcijām. To uzņēmumi jau nostiprinājušies iepirkumu tirgū.
Tiesa, kā izrādās, informācija par šiem projektiem, par nepiedalīšanos kuros tiek kritizēts uzņēmēju kūtrums, nav atrodama ne EK pārstāvniecības Latvijā, ne Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, ne Ekonomikas vai Ārlietu ministrijas mājaslapās. Ja kāds vēlas, iespējas iesaistīties ES attīstības programmās jācenšas «uzrakt» pašam, meklējot Eiropas Attīstības fonda mājaslapā vai ES Oficiālajā Vēstnesī - veiksmes gadījumā atrodot to milzīgās informācijas jūrā.
D. Šmits uzskata: šādas informācijas bāzes izveide un uzņēmēju informēšana par iepirkumu konkursiem varētu būt pats pirmais atbildīgo institūciju veicamais darbs. Jo vairāk tāpēc, ka EK Attīstības programmas aptver ļoti plašu loku, kur sev atbilstošu darba jomu varētu atrast daudzi Latvijas uzņēmēji, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Piemēram, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, tostarp enerģētiku, pārtikas drošumu, kodoldrošību, t. s. «cukura protokola valstis», kurām ES garantē noteiktu cukura iepirkuma apjomu; arī sabiedrības izglītības programmas bērniem, sieviešu līdztiesībai, cilvēktiesību ievērošanai un pilsoniskās sabiedrības tapšanas veicināšanai.