«Premjers demonstrēs Latvijas rezultātus, kā salīdzinoši īsā laikā, mērķtiecīgi rīkojoties, iespējams pārvarēt recesiju. Līdzīgs ceļš acīmredzot būs ejams arī Grieķijai, tur citu iespēju nav,» saka M. Panke. «Latvijas nostāja ir tāda, ka eirozonas problēmas ir jārisina izlēmīgi, lai dotu signālu gan finanšu tirgiem, gan pārējiem partneriem, ka Eiropas Savienība ir gatava savas problēmas risināt noteikti. Šobrīd Latvijai nav jāuzņemas saistības par eirozonas tā saucamo glābšanu. Tajā pašā laikā Latvija uzskata, ka tai svarīgi būt klāt visās sanāksmēs, kurās tiek lemts par eirozonas nākotni. No vienas puses - mūsu pienesums būtu pieredze, bet no otras - mēs aizstāvētu savas tiesības un intereses, lai, 2014. gadā iestājoties eirozonā, nosacījumi nebūtu kļuvuši neizdevīgāki,» viņš skaidro.
V. Dombrovskis Briselē varēs arī ziņot, ka Latvijas valdība šonedēļ pieņēmusi likumprojektu, kas attiecas uz īpašas struktūras - Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) - izveidi tieši eirozonas stabilitātes nodrošināšanai. Lai gan Latvija nav eirozonas valsts, grozījumi līgumā par ES darbību ir jāratificē visām ES dalībvalstīm. Tos ratificējot, Latvija pagaidām vēl neuzņemas nekādas finansiālas saistības.
Eirozonas dalībvalstis iemaksās ESM saviem makroekonomiskajiem rādītājiem proporcionālu naudas summu, kas problēmu gadījumā kalpotu kā drošības spilvens. Latvijai maksājums būtu jāveic pirmajā gadā pēc eiro ieviešanas, un tie varētu būt aptuveni 28 miljoni latu.