Tā vien šķiet, ka Latvijai neizdosies izvairīties no skaidras nostājas formulēšanas, jo ASV prezidents Baraks Obama jau ieguvis Kongresa Senāta Ārlietu komitejas atbalstu ierobežotam militāram triecienam pret Sīriju, lai sodītu prezidenta Bašāra el Asada režīmu par ķīmisko ieroču lietošanu. Jāņem vērā, ka šis militārais trieciens notiktu bez ANO mandāta, jo Drošības padomē to bloķē Krievija un Ķīna, kurām ir veto tiesības.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar citu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem kopējā paziņojumā līdztekus stingram ķīmisko ieroču lietošanas nosodījumam jau ir izteicis nožēlu, ka ANO Drošības padome izrādījusies nespējīga risināt traģisko situāciju Sīrijā, ņemot vērā plašākas perspektīvas. «Šāda rīcība ir jānosoda ne tikai nenoteiktos terminos, bet ir jāsper atbilstoši soļi un vainīgie jāsauc pie atbildības. Ja nesekos atbildes reakcija, tas vājinās cieņu pret ķīmisko ieroču aizliegumu un mazinās pašas Drošības padomes autoritāti,» teikts ministru paziņojumā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks Dienai atzina, ka, viņaprāt, militārs trieciens Sīrijai visdrīzāk notiks, kaut arī tam nebūs ANO mandāta. «Situācija ir daudz sarežģītāka par jautājumu, ir vai nav ANO mandāta, kura iegūšanu kavē Krievija un Ķīna,» norādīja A. Pabriks. Ministrs uzsvēra, ka jebkurā gadījumā runa nevar būt par militāru Latvijas līdzdalību šādā operācijā Sīrijā, jo «mums nav tādas kapacitātes. Runa ir tikai par politisku Latvijas atbalstu». A. Pabriks pastāstīja, ka Aizsardzības ministrijā bija ieradies Francijas vēstnieks, kura valsts atbalsta militāru līdzdalību triecienam Sīrijai, lai dalītos ar izlūkinformāciju. Ministrs pauda, ka vēlētos šādu informāciju saņemt arī no ASV. Tajā pašā laikā A. Pabriks uzsvēra, ka ķīmisko ieroču lietošanas aizlieguma pārkāpums nedrīkst palikt nesodīts. «Tas būtu bīstams precedents un varētu iedrošināt citas valstis uz ķīmisko ieroču lietošanu, tieši tādēļ ir tik svarīgi starptautiskajai sabiedrībai strikti reaģēt,» norādīja ministrs.
«Latvijai ir jāspēj arī modelēt, kā uz iespējamo militāro triecienu Sīrijai reaģēs Krievija, kura bieži darbojas pēc principa - slikti Rietumiem, labi mums. Viens no redzamiem Krievijas politologiem jau izteicies, ka atbilde varētu būt Krievijas iebrukums Baltijas valstīs. Un es gribētu teikt, ka nav dūmu bez uguns,» norādīja A. Pabriks.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš Dienai atzina, ka Latvijai vismaz pagaidām vajadzētu ieņemt nogaidošu pozīciju, jo mums ir pārāk maz informācijas. «Gan britiem un frančiem, gan vāciešiem ir vieglāk pieņemt lēmumus, jo viņiem ir pieejama tāda izlūkdienestu informācija, kādas mums vienkārši nav. Kamēr mums nav zināms viss par plānoto triecienu un tā mērķiem, Latvijai ir vienkārši jānogaida,» pauda O. Kalniņš. Deputāts arī atzina, ka viņam personīgi esot ļoti daudz jautājumu saistībā ar iespējamo ASV militāro triecienu.
«Ir neiespējami, ka Latvija nosodītu ASV militāru triecienu Sīrijai. Vai to vajadzētu atbalstīt? Tas ir atkarīgs no šā trieciena rakstura,» Dienai pauda politologs Toms Rostoks. Viņš norādīja: ja trieciens būs tāds, kā iecerējis Kongress, - līdz 90 dienām bez ASV karavīru klātbūtnes Sīrijā -, tas būtu pieņemami. «Šāds trieciens nenodarītu lielu ļaunumu Asada režīmam un nebūtu izšķirošs pavērsiens Sīrijas konfliktā, taču tas būtu skaidrs norādījums Asadam, ka ķīmisko ieroču lietošana nepaliek nesodīta. Domāju, ka šādā gadījumā Latvijai to vajadzētu atbalstīt, jo arī mēs esam ieinteresēti, lai tiktu ievērots ķīmisko ieroču lietošanas aizliegums.»
Savu atbalstu militāram triecienam Sīrijai jau paudusi Francija un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, savukārt britu parlaments, tāpat kā Vācijas bundestāgs, ir noraidījis militāru līdzdalību šādā operācijā.