Negribas mest akmeņus, jo grūti ir aptvert to situāciju un to, kas tajā notika vai nenotika. Bet ir skaidrs, ka tādai situācijai nevajadzēja būt. Un no tās varēja izvairīties diezgan vienkārši. Tomēr, tāpat kā mēs kļūdāmies, šī komanda kļūdās. Un es ceru, ka tādas kļūdas mēs vairs nepiedzīvosim.
Vai jūs redzat saturu Roberta Ķīļa konfliktā ar augstskolu rektoriem un studējošajiem?
Saturs ir tajā, ka ir vēlme mainīt to, ka valsts līdzekļi aiziet programmām, kuras nav pašas efektīvākās vai kurām nav nekāda sakara ar izglītību. Tas, cik saprotu, ir Ķīļa kunga uzstādījums. Savukārt rektori saka, ka labi - sanākam kopā un nolemjam, ko darīt. Uz ko Ķīlis teic, ka esam taču jau septiņas vai astoņas reizes sanākuši un nekas nav noticis. Protams, viņam kā ministram vienā brīdī ir jānovelk līnija. Un tad viņš saka - es gribu rīkoties šādi, un viss.
Vai mūsu izglītības sistēma sagatavo pietiekami konkurētspējīgu darbaspēku mūsdienu konkurences apstākļiem Latvijā?
Būtu labi, ja mūsu augstskolas publicētu datus, kur viņu beidzēji iet strādāt, kāds ir viņu absolventu saņemtais atalgojums pēc studiju beigām. Tad būtu viegli spriest - sagatavo vai nesagatavo. Cik saņem Latvijas Universitātes beidzējs, cik Valmieras vai Ventspils augstskolas beidzējs? Kur viņi aiziet strādāt? Kādos uzņēmumos? Tas būtu vislabākais rādītājs. Tieši tas pats jautājums ir par vidējo izglītību. Ja katra vidējās izglītības iestāde parādītu, kas notiek ar viņu absolventu, tad vecākiem un bērniem būtu vieglāk izvēlēties, uz kuru ģimnāziju iet vai neiet. Tas arī kliedētu dažādus mītus par to, kura ir laba vai slikta skola un kura ir laba vai slikta programma.
Vai mums ir jāstājas eirozonā? Varbūt tikpat labi to var atlikt?
Ja skatās, ko ir izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Mario Dragi kungs kā Eiropas Centrālās bankas vadītājs, tad tie ir milzīgi soļi eiro glābšanai, milzīgi soļi eiro stabilizācijai. Latvijai nav plāna B. Tāda plāna vispār nav, cik ir runāts ar amatpersonām. Ja plāna B nav, tad labāk pieturēties pie tā plāna, kas ir. Un es domāju, ka Latvijai 2014. gadā ir jāiestājas eirozonā, ja mūs tur ņem. Un līdz ar to ir jānoņem visas nestabilitātes, kas ir saistītas ar dažādām valūtām de iure un de facto.
Vai Latvijā ir beigusies ekonomiskā krīze?
Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs nodefinējam to, kas ir ekonomiskā krīze. Ja mēs skatāmies 2008./2009. gada kategorijās, tām neskaidrībām un pilnīgai nenoteiktībai par nākotni mēs esam tikuši pāri. Tagad ir jārunā par riskiem, kas eksistē Latvijas ekonomikai, sabiedrībai un valstij kā tādai.
Kas tie ir?
Viens no lielākajiem riskiem ir saistīts ar demogrāfisko situāciju. Tas ir gan esošs risks, gan ilgtermiņa risks. Jo, kā mēs to zinām, lai ekonomika normāli funkcionētu, ir vajadzīgi cilvēki - darbaspēks. Ja cilvēki vai nu izmirst, vai aizbrauc no valsts vairāk nekā atbrauc uz valsti, tad ir ļoti grūti uzturēt tās sociālās sistēmas, kas ir balstītas uz solidaritātes bāzes.
Kāda ir Latvijas ekonomikas konkurētspēja?
Pasaules Ekonomikas forums katru gadu laiž klajā ekonomikas konkurētspējas indeksus, un šajā gadā Latvija tajā ir pakāpusies par deviņām vai desmit vietām. Tomēr, protams, tās vecās problēmas, kas eksistēja, ir arī joprojām. Viena no tām viskliedzošākajām situācijām ir tieši tieslietu segmentā. Mums jādomā veids un forma, kādā tieslietu sistēma, juridiskā bāze - viss šis mehānisms - būtu efektīvākas. Lai tas veicinātu biznesa vidi, veicinātu kvēli darboties. Lai strīdi, ja tādi rodas, tiktu mierīgi atrisināti ātrā un efektīvā veidā, nevis tas ietu gadiem - mokoši, dārgi, nesaprotami. Ar iespējamām sekām, ka bizness beigās tiek iznīcināts.
Kas vēl bez jūsu pieminētās juridiskās vides kavē Latvijas konkurētspēju?
Protams, arī nodokļu vide ir tāda, kas ir vairāk labvēlīga kapitālam, mazāk labvēlīga darbaspēkam. Un, protams, tās ir valsts institūcijas, kurām ir būtiska loma konkurētspējas esamībā. Ja skatāmies Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu, tā ir viena no galvenajām jomām, kas tiek minēta kā traucēklis biznesa veikšanai un attīstībai mūsu valstī.
Vai Latvijā ir pamats ekonomikas izrāvienam?
Sarunās, kas mūsu ekonomistu apvienībā ir bijušas par Nacionālo attīstības plānu, tas vairāk ir ticis vērtēts kā vēlamo lietu saraksts, kurā ir dažādi politiskie kompromisi un politiskās sadaļas. Neesmu pārliecināts, ka pēc tāda plāna var dzīvot. Bet varbūt es pārāk maz zinu. (Smejas.)