Latvijas advokatūra 19. martā atzīmēja savas organizācijas 90. gadadienu. Šāds vecums ir nozīmīga jubilejai jebkurai organizācijai, bet jo īpaši tai, no kuras rindām nākuši tādi advokāti kā Gustavs Zemgals un Jānis Čakste. Tomēr pie durvīm jau klauvē nākamais notikums - šodien, 8. aprīlī, ir sasaukta advokātu kopsapulce, kurā būs jāizvērtē iepriekšējā gadā paveiktais un jāievēl tās vadība (padome) turpmākajiem trīs gadiem. Kas notiek vairāk nekā 1300 advokātu un advokātu palīgu pārstāvošajā organizācijā, ar kuru lielākā daļa sabiedrības ikdienā gan saskaras reti, tomēr tā ieņem būtisku vietu Latvijas tiesu sistēmā?
Diemžēl jāatzīst, ka pašlaik sabiedrības acīs advokatūras vārdam ir negatīva pieskaņa. Pēc šā gada martā veiktās sabiedriskās domas aptaujas datiem, gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto uzskata advokātus par dārgiem speciālistiem, bet trešdaļai advokāti asociējas ar savtīgumu. Turklāt negatīvs viedoklis par advokātiem ir gan tiem, kas izmantojuši advokātu pakalpojumus, gan arī tiem, kas ar advokātiem pat nav sadarbojušies. Tas nozīmē, ka advokatūras lomas izskaidrošanai un tās tēla popularizēšanai vēl ir jāpieliek daudz pūļu.
Manuprāt, Latvijas advokatūrai tuvākajā nākotnē jābalstās uz trīs vaļiem, jeb trīs «K» - kvalitāti, kompetenci un konkurenci.
Pirmkārt, par kvalitāti. Daļa sabiedrības nav pamanījusi, ka advokāti ir kļuvuši pieejamāki, zinošāki un aktīvāki klientu interešu aizstāvji. Informācijas gūzmā neievērojam, ka aiz katra liela investīciju projekta, jaunu uzņēmumu ienākšanas un radītām darbavietām ir desmitiem stundu vai dienu ilgs un bieži vien smags un stresa pilns advokātu darbs. Tādēļ aicinu padomi vēl aktīvāk skaidrot advokatūras lomu mūsu sabiedrībā, kā arī plašāk informēt par saviem lēmumiem gan savus kolēģus, gan visu sabiedrību.
Otrkārt, par kompetenci. Kompetence ir sinonīms vārdiem «zināšanas» un «izglītība». Mums jāsaprot, ka kvalitatīvs darbs klientu interešu aizsardzībai nav iedomājams bez regulāras apmācības un jaunu zināšanu apguves, kā tas notiek notāru, tiesnešu vai citās līdzīgās profesijās. Pēdējos gados ir aktīvi veicināta advokātu izglītošanās, jo tiesību normas un tiesu prakse kļūst aizvien sarežģītākas un detalizētākas. Lai arī daži advokāti publiski pauduši negatīvu viedokli par apmācībām, tomēr tagad pieprasījums pēc bezmaksas kursiem ir tik liels, ka advokātu padomei ir jāierobežo semināra dalībnieku skaits un daudziem gribētājiem dalība pat ir jāatsaka.
Treškārt, par konkurenci. Būtu grūti noliegt, ka advokatūra, kā jebkura cita nozare, kļūs spēcīgāka un labāka, ja spēsim piesaistīt izcilākos jaunos juristus. Laikā, kad pieaug izskatāmo lietu skaits tiesās un darījumu skaits, aicinājumi apturēt jaunu biedru uzņemšanu advokatūrā un tādējādi nodrošināt darbu esošajiem ir aplami. Jau 2003. gadā Satversmes tiesa norādīja, ka nepietiekamais advokātu skaita pieaugums var mākslīgi radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos, kas savukārt var liegt tiesības uz taisnīgu tiesu. Tāpēc mums ar zināšanām, rūpīgu un godīgu darbu ir jāpierāda sava loma sabiedrībā, nevis risinājums jāmeklē zvērinātu advokātu kolēģijas pārvēršanā par «slēgtu klubiņu».
Tāpat jāatzīst, ka krīzes laiks ir atnesis lielākas prasības pret advokātiem un visu tiesu sistēmu kopumā. Tam līdzi nāk sūdzību skaita pieaugums, arī par mūsu darbu. Manuprāt, advokātiem ir jāspēj arī kritiski vērtēt kolēģus, kas pārkāpj ētikas vai pat normatīvo aktu prasības. Tādēļ par absurdiem atzīstami draudīgi aicinājumi, ka disciplinārlietu praksē advokātiem ir bez izvērtēšanas jānostājas iespējamo pārkāpēju pusē un sūdzības autoram pati sūdzības iesniegšana būtu riskanta.
Esmu pārliecināts, ka jāturpina arī veiksmīgi iesāktās Advokatūras dienas. Šādu dienu norise ir nepieciešama un tai jākļūst par ikgadēju tradīciju. Labāko kolēģu pieminēšana, diskusijas par aktuālajiem juridiskajiem jautājumiem un bezmaksas konsultācijas ir lietas, ko pieprasa ne tikai daži kolēģijas biedri. Šogad bezmaksas konsultācijas visā Latvijā sniedza gandrīz divi simti advokātu un viņu biroju darbinieku. Advokatūras dienas ir vienreizēja iespēja atgādināt par sevi, un argumenti, ka advokatūrai nav vajadzības vai naudas šādiem pasākumiem, ir noraidāmi kā populistiski.
Tādēļ ar nepacietību gaidīsim pozitīvās pārmaiņas Zvērinātu advokātu kolēģijā, kas ļautu tai kļūt par modernu un respektējamu organizāciju. Jo, kā sacīja Rainis, pastāvēs, kas pārvērtīsies!
* Zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris