Jāatzīmē, ka kopumā Berlīnes festivāla oficiālajā programmā tiek demonstrēts apmēram 400 (!) filmu, bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto filmu skatē Generation Kplus tika demonstrēts 14 spēlfilmu un 19 īsfilmu, to vidū animācijas filmas, no daudzām pasaules valstīm (Austrālijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas, Ķīnas, Indonēzijas, Nīderlandes, Urugvajas u. c.). Tradicionāli šajā sadaļā balvas piešķir gan starptautiskā profesionāļu žūrija, gan bērnu žūrija. Jāņa Norda filma ir saņēmusi profesionālās žūrijas balvu, savukārt Ēvalda Lāča filma - gan profesionālās žūrijas, gan bērnu žūrijas atzinību. Zīmīgi bija Jāņa Norda vārdi, saņemot balvu uz Berlīnes Haus der Kulturen der Welt skatuves. Režisors norādīja, ka Latvijas kino neklājas spoži - ne finansiālā, ne arī pašapziņas ziņā. Tālab nozīmīgas balvas, kāda nenoliedzami ir šī Berlīnes kinofestivāla balva, ir labākais veids, kā parādīt - mēs varam!
Aizpilda tukšo nišu
Mēs tiešām varam! Savā ziņā Jāņa Norda veidotais stāsts par mātes un divpadsmitgadīga dēla attiecībām, sīkajiem, ikdienišķajiem meliem un dramatisko notikumu lavīnu, kas tiem seko, aizpilda to tukšo nišu, kas Latvijas kino eksistēja starp nacionālpatriotiskiem vēstures stāstiem un radikāliem kinovalodas meklējumiem, ja gribat, «opozīciju» Aigars Grauba/Andrejs Ēķis un Laila Pakalniņa. Beidzot ir gūta atzinība ar filmu, kas runā par mūsdienu cilvēkiem, būtiskām problēmām pārliecinošā, mūsdienīgā kinovalodā. (Šo līniju pirms pāris gadiem jau iezīmēja arī filma Seržanta Lapiņa atgriešanās - režisors Gatis Šmits, scenārija autors Jānis Nords.) Jācer, ka Latvijas filmu dubultpanākumi vienā no lielākajām Eiropas kino sacensībām - Berlīnes festivālā - kļūs ne tikai par morālu stimulu Latvijas kinovidei, bet arī lietišķu argumentu, lai no valsts pieprasītu adekvātu finansējumu nozarei.
Labā ziņa ir arī tā, ka Norda filma Mammu, es tevi mīlu! stilistiski bija tuva Berlīnes festivāla konkursa programmā akcentētajai un arī apbalvotajai dokumentālā reālisma tendencei, kas iezīmējās virknē filmu.
Skarba, reālistiska stilistika
Konkursa programmā, kurā sacentās 19 filmu, galveno balvu Zelta lāci saņēma Rumānijas filma Bērna poza/Child's Pose (režisors Kalins Peters Netzers), žūrijas Grand Prix - filma Viena epizode metāllūžņu savācēja dzīvē/An Episode in the Life of an Iron Picker (režisors Deniss Tanovičs). Kaut pirmās filmas režisors ir starptautiski mazzināms, bet otrās - oskarotas filmas veidotājs (Tanoviča filma Neitrālā josla/No Man's Land saņēma Oskaru 2002. gadā), abas šīs filmas saista gan piederība Austrumeiropai, gan arī skarba, reālistiska, dokumentāla stilistika.
Balvu par labāko režiju saņēma amerikānis Deivids Gordons Grīns - viņa veidotā filma Princis Lavīna/Prince Avalanche ir paradoksāls divu vīriešu ceļa būves strādnieku attiecību stāsts, ilgstoši strādājot Teksasā 1988. gada vasarā. Filmā piedalās populāri amerikāņu aktieri Pols Rads un Emīls Hiršs, filmai ir visas iespējas nonākt arī Latvijas komerciālajā kinoiznomā.
Balvu kā labākā aktrise saņēma čīliete Paulīna Garsija par vitālas pusmūža sievietes, kura vēlas veidot jaunas attiecības, lomu traģikomēdijā Glorija/Gloria. Par labāko aktieri tika atzīts Nazics Mujičs no filmas Viena epizode metāllūžņu savācēja dzīvē, kurš filmā spēlē pats sevi - bezcerīgas nabadzības vajātas ģimenes tēvu Bosnijas ciemā.
Sudraba lāci saņēmusi arī ekstravagantā Kanādas drāma par divu sieviešu ekscietumnieču attiecībām - filma Vic+Flo satika lāci/Vic+Flo Saw a Bear. Sudraba lācis par labāko scenāriju piešķirts arī slavenajam Irānas disidentam Džafaram Panahi, kuram Irānā ir aizliegts nodarboties ar savu profesiju - režiju (filma Aizvērtais aizkars/Closed Curtain). Vēl viens Sudraba lācis (par operatora darbu) tika kazahu konkursa filmai Harmonijas stundas/Uroki garmonii. Ar žūrijas balvām tika godināta arī amerikāņu klasiķa Gasa van Senta filma Apsolītā zeme/Promised Land, kas Latvijā būs skatāma pēc nedēļas, kā arī trilleris Layla Fourie (Dienvidāfrikas, Nīderlandes, Lielbritānijas kopražojums).
63. Starptautiskais Berlīnes kinofestivāls norisinājās no 7. līdz 17. februārim, kopumā tā oficiālajās skatēs tika demonstrēts 400 filmu, to apmeklējuši 300 000 skatītāju. Divu latviešu filmu balvas ietekmīgajā Berlīnes kinofestivālā ir viens no lielākajiem Latvijas kino panākumiem kopš neatkarības atjaunošanas.