Turnīra gaitā Latvija un Dānija dažās spēlēs pacīnījās ar rangā augstāk esošajām komandām, piemēram, dāņi atņēma punktu Šveicei, zaudējot tikai pagarinājumā (3:4), tomēr beigās viss atrisinājās, kā jau tika prognozēts. Proti, vienīgā nelaimīgā ceļazīme izkrišanai uz pirmo divīziju tika izspēlēta abu komandu savstarpējā spēlē.
Favorītu lomu uzņēmās Latvija, mērķtiecīgi cenšoties pārvarēt dāņu aizsardzības valni. Slikti bija tas, ka jau 4. minūtē Dānija ieguva pārsvaru. Olivers Bjorkstrands, aizsargam esot cieši klāt, pretuzbrukumā paguva izdarīt metienu, šķiet, pārsteidzot nedaudz nesagatavotu Latvijas vārtsargu Kristeru Gudļevski. No otrā perioda Latvijas izlases treneris Ēriks Miļuns visus labākos spēkus koncentrēja trijās maiņās. Šāds solis attaisnojās. Spiediens uz dāņu vārtiem vēl vairāk palielinājās, ko apliecina metienu attiecība otrajā trešdaļā 11:5 Latvijas labā. Gudļevskim darba bija mazāk, taču pāris reižu viņš komandu glāba patiešām bīstamās situācijās, kad, mainoties uz tālo soliņu, Latvijas spēlētāji atļāva dāņiem izslidot viens uz vienu. Otrā periodā vidū dāņu masīvākais uzbrucējs Niklass Jensens varēja panākt divu vārtu pārsvaru, taču Gudļevskis izrādījās pārāks. Pēc tam jau nostrādāja sporta spēļu nerakstītais likums, ka, vieniem neiemetot, otri par šādu nevērību soda. Latvijas izlasē viss notika, kā tam jābūt pēc ierādītajām lomām komandā. Ceturtās maiņas uzbrucējs Ņikita Jevpalovs komandai nopelnīja skaitlisko vairākumu, bet uzbrukuma līderis Kristiāns Pelšs, ieņemot aizsarga pozīciju uz zilās līnijas, ar tālmetienu panāca 1:1.
Trešais periods uzvarētāju nenoskaidroja, bet papildlaikā par mača varoni kļuva Jevpalovs, kurš pēc Roberta Lipsberga metiena bija izmanīgāks par dāņu aizsargu.