Durvju kodu problēma
«Ja man būtu piedāvāts kāds cits Rīgas rajons, kurā ir samērā augsta kriminogēnā situācija, iespējams, būtu atteikusies, taču te strādāju ar prieku,» stāsta tautas skaitītāja, ceturtdien gatavojoties doties kārtējā apgaitā. Rajonos, kur situācija ir bīstama, tautas skaitītājus pēc vajadzības pavada un sagaida pašvaldības policisti. Aijai līdz šim tādas vajadzības nav bijis, un viņa cer, ka arī nebūs. Mācībās, kas notikušas pirms darba sākšanas, stāstīts arī, kā tikt galā ar iedzērušiem «klientiem», pārbaudīta noturība stresa situācijās un izspēlēti dažādi konfliktgadījumi.
Vienam tautas skaitītājam sarakstā var būt no simt līdz pat tūkstotim cilvēku, Aijai jāsaskaita ap 1200. Dodoties uz kārtējo mājokli, sieviete izvelk adrešu sarakstu, kurā daudzām klāt pievilkts krustiņš - tie ir cilvēki, kas jau sevi paši pieskaitījuši internetā. Pirms zvanīšanas pie kārtējām durvīm viņa sarakstu rūpīgi pārbauda. Vislielākā problēma ir kāpņutelpu durvju kodi, kuri tautas skaitītājiem jāmēģina izzināt kā detektīviem. Aija tos jautā māju pagalmos sastaptajiem cilvēkiem, vai pie durvīm gaida kādu mājas iemītnieku.
Iekļuvusi pirmajā mājā, viņa zvana pie kādām durvīm, kur jau bijusi iepriekš, bet vēlajā vakara stundā dzīvokļa iemītniece Aiju neielaida. Šoreiz sirmā kundze atver un atvainojas, ka tā rīkojusies, jo kāpņutelpa nav apgaismota un agrāk šajā mājā bijušas problēmas ar narkomāniem. Lai gan tautas skaitītāju jau gaidījusi, viņa ir nedaudz satraukusies un pārdomāti atbild uz visiem jautājumiem. Arī nākamajā dzīvoklī Aiju sagaida pensijas vecuma dāma, kas skaitītāju gaidījusi kaut kad vēlāk, taču bez iebildumiem izstāsta visu prasīto. Pavadot vairākas stundas kopā ar skaitītāju, var paspēt uzzināt gan kādas dzimtas vēsturi, gan sīkas detaļas par situāciju ģimenē. Cilvēki kā pie bikts ir gatavi sīkāk komentēt katru atbildi, lai gan tas nemaz netiek prasīts.
Degungalā aizcērt durvis
Zvans pie kārtējām durvīm. Tās atver vīrs sirmiem, gariem, izspūrušiem matiem un tādu pašu bārdu. Ar pamatīgu nazi griezdams aizkostu ābolu, viņš skaļi deklarē, ka kategoriski atsakās pieskaitīties. Kad Aija viņam pieklājīgi mēģina skaidrot, ka likums paredz obligātu piedalīšanos tautas skaitīšanā, dusmīgais vīrs prasa, lai viņam parāda šo likumu. Un, kad skaitītāja ir gatava to darīt, saņem atbildi, ka viņam vienīgais likums ir izvēles brīvība un viņš izvēlas nepieskaitīties. Skaļi saukdams, ka viņš protestē pret Latvenergo un sazin ko vēl, vīrs sparīgi aizcērt durvis. Aijas neilgajā darba praksē šis ir pirmais tāds gadījums. Nākamajā mājoklī saimniece, pārsteigta gatavojot vakariņas, skaitītāju lūdz atnākt pēc brīža, un, kad atgriežamies, tur smaržo pēc tikko izmazgātas grīdas. Acīmredzot sieviete, uzzinājusi par skaitītāja ierašanos, steidza uzkopt istabas. Saskaitījusi arī šo kuplo septiņu cilvēku ģimeni, Aija vēlreiz pārbauda savu sarakstu un dodas tālāk.
«Un tas ir viss, jūs vairāk nekā nejautāsiet?» Maigas kundze ir vīlusies, ka skaitīšanas procedūra tik ātri beigusies un viņai neviens pat pasi nav paprasījis. No dzīvoklī mītošajiem sešiem cilvēkiem trīs pieskaitījušies internetā, bet par atlikušajiem visas ziņas iegūtas nepilnas pusstundas laikā. Ar to pietiek, lai cilvēki paspētu atbildēt uz visiem jautājumiem par sevi un savu mājokli. Daudzi sagatavojuši pases, taču dokumentus tautas skaitīšanā nepārbauda un sniegtajām ziņām tic uz vārda.
Kā rodas statistika
«Vispār cilvēki ir ļoti atsaucīgi, viņi ir informēti par tautas skaitīšanu un jau gaida mūs. Iegriežoties vienā mājā, ātri tiek apziņoti kaimiņi, lai piesien suņus. Piedāvā kafiju,» par pirmajā darba nedēļā gūto pieredzi stāsta skaitītāja. Tomēr jāatzīst, ka darbs ir samērā nogurdinošs, jo Aija gandrīz ik vakaru viesojas vismaz 20 mājokļos un vēl pēc tam pārbauda iegūtos datus, lai, piemēram, precizētu profesiju kodus un saskaņotu tās ar profesiju klasifikatoru. Aijas pamatdarbs ir uzņēmumā Rīgas gaisma, tāpēc taujāju par izvēli pieteikties par tautas skaitītāju. Aija atklāj, ka, lasot informāciju par kādu pētījumu, statistikas datus, allaž domājusi, kā tie rodas, tāpēc nolēmusi izpētīt, «kā tā statistika izskatās no otras puses». Patīkamas pārmaiņas ikdienā, kur darbs saistīts ar papīriem, ir arī darbs ar cilvēkiem.