Kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, valdībai vajadzēja izlemt par valsts a/s Latvenergo (LE) ieguldījumu jaunajā uzņēmumā, kurš tiks dibināts, lai īstenotu starpsavienojuma projektu (zemūdens kabeļa no Zviedrijas uz Lietuvu izbūve un Latvijas iekšējo elektrotīklu nostiprināšana). Ieguldījuma apmērs, ar kādu LE piedalīsies NordBalt projektā un kas jāakceptē valdībai, būtu 60 miljoni eiro (ap 42,16 milj. latu). Jaunajā uzņēmumā LE būs līdzvērtīgs partneris ar abu pārējo valstu - Lietuvas un Zviedrijas - energokompānijām un tam piederēs 33,33% kapitāla.
Taču valdība par šo LE ieguldījumu pirmdien vēl nevienojās. Komentārus, kāpēc tā noticis, norādot uz slepenību, amatpersonas nesniedza. Gaidāms, ka atkārtoti par ieguldījumu ministri lems pēc nedēļas. Starpsavienojums, kas dēvēts par energotiltu ar Zviedriju, ir būtisks, lai savienotu Baltijas valstu un ES energotīklus, reģionā nodrošinātu brīvu elektroenerģijas tirgu, kā arī vairotu enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Lēmums par LE ieguldījumu jaunajā uzņēmumā jāpieņem tuvākajā laikā. Ar nosacījumu, ka starpsavienojumu sāks realizēt līdz 2010.gadam, ES tā īstenošanai atvēlējusi 175 miljonus eiro (ap 123 milj. latu). Trešdaļa ES naudas pienākas Latvijai, LE to izmantos, lai stiprinātu pārvades tīklus Kurzemē.
Par starpsavienojumu ar Zviedriju Baltijas valstu premjeri vienojās aprīļa beigās. Projekta provizoriskā vērtība ir 516-738 miljoni eiro (363-518 milj. latu). Zemūdens kabelis būs ap 350 kilometru garš, un to plānots pabeigt 2016.gada pavasarī.