ZZS sadarbības partneris no Ventspils mudinājis nolikt pie malas neiecietīgu nepatiku «un vēl kaut kādas patikas un nepatikas», ziņo aģentūra LETA. Šajā gadījumā atreferēts A. Lemberga sacītais par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kura neatbalsta S. Āboltiņu. Par viņas izvirzīšanu A. Lembergs neesot bijis pārsteigts, bet preses konferencē uzsvēris, ka Vienotības paziņojums par tās potenciālā premjera izvirzīšanu nenozīmē, ka ZZS būtu atteikusies no sava kandidāta nosaukšanas. Abi politiskie spēki savu izvēli plāno paziņot 28. decembrī. Vienotībā tas notiks atklātā balsojumā, kurā noskaidrotais lēmums būs saistošs visiem frakcijas deputātiem. Vienotības vēlētājiem būs zināms, kā kurš ir balsojis, un tas pavērs viņiem iespēju lūgt saviem deputātiem sniegt šīs izvēles pamatojumu. Vairāki S. Āboltiņas kolēģi atsaucās uz viņas darbaspējām un pieredzi, pieļaujot, ka tā viņai varētu būt iespēja atgūt zaudēto uzticību. Līderi amatam atbalstot arī bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kas pats uz posteni nevēlas kandidēt. Taču Vienotībā bija arī politiķi, kuri nemaz neiebilstu pret to, ka iespēju uzņemties atbildību par valsti saņemtu ZZS, kas tad labāk saprastu Vienotību, kura vienīgā tikusi visā vainota.
Diena jau rakstīja - ir iespaids, ka ZZS nemaz nevēlas uzņemties atbildību par valdības veidošanu. Iespējams, tā arī apzinās, ka sabiedrības negatīvā attieksme, kas pašlaik visvairāk ir vērsta pret Vienotību kā premjera partiju, pirms nākamajām vēlēšanām varētu pārmesties uz ZZS. Tā vēl nav nosaukusi nevienu pārliecinošu premjera kandidātu, kuram būtu visu dalīborganizāciju atbalsts. ZZS vadošo politiķu publiskie izteikumi arī tika pieklusināti tieši pēc partijas Latvijai un Ventspilij aicinājuma. Visticamāk, tam iemesls bija ne tik daudz vēstījumi par potenciālajiem ZZS premjera kandidātiem, bet gan apsolījums neiet valdībā, kurā nav Nacionālās apvienības.
Šis politiskais spēks varētu būt valdības veidošanas atslēgas figūra, jo - ja NA valsts interešu vārdā piekristu iet valdībā, S. Āboltiņai būtu arī visas Vienotības frakcijas atbalsts. Ilze Viņķele (Vienotība) iepriekš skaidroja, ka tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ nevar atstāt opozīcijā Saskaņu un NA. Ja NA paliks ārpus valdības, tad vismaz seši Vienotības deputāti par uzticību tai nebalsotu. Taču S. Āboltiņai vispirms ir jāsaņem Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzaicinājums, un var pieļaut, ka arī prezidentam būs svarīgi pārliecināties par iespēju izveidot vairākuma koalīciju. Tiesa, to var izdarīt arī bez NA ar partiju No sirds Latvijai un Latvijas Reģionu apvienību, kuru gan trešdien atstāja Artuss Kaimiņš. Tagad abās mazajās frakcijās ir septiņi deputāti, bet LRA frakcijas vadītājam Dainim Liepiņam tiesvedības dēļ liegts piedalīties Saeimas darbā.
NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš trešdien Dienai atzina, ka bijis pārsteigts par Vienotības valdes izvēli, ņemot vērā sabiedrības attieksmi pret S. Āboltiņu. «Tas liecina par Vienotības vājumu,» teica G. Bērziņš, atsaucoties uz apstākļu kopumu, kas liedz atbalstīt Vienotības priekšsēdētāju. Viņas vēršanās pret Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) varētu būt tikai viens no iemesliem. Arī Imants Parādnieks (NA) ir pilnīgi pārliecināts, ka NA valdes un frakcijas vienbalsīgi pieņemtais lēmums netiks pārskatīts un «te nav jautājums par patiku vai nepatiku, bet par to, kā Solvita Āboltiņa kārto lietas, par viņas rīcību un īpašībām».
Tiesa, S. Āboltiņa nesteigs doties pie Nacionālās apvienības. Viņa teica, ka ar šo politisko spēku tiksies tikai tad, kad būs noticis balsojums Vienotībā, jo vispirms esot nepieciešams noskaidrot, cik Vienotības frakcijā ir deputātu. To gan varēs noskaidrot tikai tad, kad būs izveidota koalīcija un kļūs skaidrs, vai tajā ir NA. Bija neoficiāla informācija, ka tās pārliecināšanā varētu iesaistīties arī ZZS, par ko Augustam Brigmanim nekas nebija zināms. Lūgta pastāstīt, vai S. Āboltiņai bijušas neformālas sarunas ar ZZS pārstāvjiem, Vienotības priekšsēde zaudēja savaldību un jau citā tonī sacīja, ka viņai nekādas sarunas neesot bijušas un viņa par to neko nezinot.