Ministra piedāvājumu varētu atbalstīt arī visas koalīcijas partijas. Vienotība tās plānojusi apspriest septembra vidū reģionu pārstāvju veidotās domes sēdē. Frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan pieļāva, ka līdz nākamā gada vasarā gaidāmajām vēlēšanām šādas likuma izmaiņas ieviest būs pagrūti.
Par projektiem, kur nepieciešams uzklausīt daudzu pušu viedokli un panākt politisku vienošanos, parasti diskusijas ilgstot vismaz pusgadu, bet ar pašvaldību vēlēšanām saistītās izmaiņas Centrālā vēlēšanu komisija rekomendē pieņemt līdz šā gada beigām. Vēl nav zināms, cik ilgs laiks paies, kamēr šos projektus valdība nosūtīts uz Saeimu. Durbes novada domes priekšsēdis Andrejs Radzevičs, kurš pats ir vadījis Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju, šo uzskata par politisku iniciatīvu, kuras pieņemšanu varētu paātrināt, iesniedzot to uzreiz Saeimā ar piecu deputātu parakstiem. Viņam šie jautājumi nešķiet pašvaldībām aktuāli. Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis ir pieredzējis, ka, apejot valdību, pēc tam saskaņošana ar ministrijām var ilgt vēl vairāk, un pagaidām neplāno izmantot deputātu iespējas procesu paātrināt, lai gan ministram ir frakcijas atbalsts. To E. Sprūdžs ir saņēmis arī no Visu Latvijai!-TB/LNNK, ar kuru tikās pirms nedēļas.
Atjaunot agrāko kārtību
Jau pavasarī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicināja novadus un pilsētas izteikt viedokli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, LPS atzinumu iesniedzot arī ministrijā, lai gan tas neatspoguļoja tieši, kas ko atbalsta vai noraida. LPS bija norādījusi uz pretrunām ar Satversmi, kas var rasties, ja tiek pārkāpts pamatlikuma 106. pants, kas nosaka ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt cits pants dodot tiesības ikvienam piedalīties pašvaldības darbā.
Deputātu skaita samazināšanai daļa vietējo līderu piekrīt, atzīstot, ka var atgriezties pie tās pārstāvniecības, kāda bija līdz 2009. gadam - tad līdz ar novadu reformu palielināja deputātu skaitu domēs, lai tajās būtu pārstāvēta vismaz lielākā daļa novadā iekļauto pagastu, kas ne vienmēr tā arī notika. Arī Cesvaines novada domes priekšsēdim Vilnim Špatam nebūtu iebildumu, ka domē atkal būtu deviņi, nevis 13 deputātu kā tagad, jo reizēm visu klātbūtni nemaz neesot viegli nodrošināt.
Deputātu skaita samazināšana lielās pilsētas neskars, turpretim amatu savienošanas ierobežojumi to dzīvi var ietekmēt, lai gan tieši lielajām pilsētām nebūtu pamata sūroties par profesionālu kandidātu trūkumu, ja daļa tiktu izslēgta no pretendentu loka. Precīzāk, ievēlēšanas gadījumā šiem cilvēkiem nāktos izvēlēties starp, piemēram, skolas direktora amatu un deputāta mandātu. Sava loģika iecerē ir - pašvaldību vadītāji atzīst, ka tagad skolas direktors kā deputāts ir pārāks par izglītības pārvaldes vadītāju, kas ir viņa priekšnieks. Reģionu alianses līderis, Babītes novada domes priekšsēdis Andrejs Ence uzskata, ka sen bija laiks nodalīt lēmējvaru no izpildvaras - pašreizējā situācija apgrūtina arī izpilddirektoru darbu, ja viņam pakļauto iestāžu vadītāji ir deputāti.
Lielo pilsētu uztraukums
Visskaļāk pret E. Sprūdža ierosmēm iestājas Lielo pilsētu asociācija. Kad lielo pilsētu mēri tikās ar pašvaldību ministru, viņi minēja vairākus argumentus, kāpēc nevar piekrist iecerētajiem jauninājumiem. Kā viens no pirmajiem iemesliem bija minēts tas, ka ierobežojumi nav samērīgi ar iespējamo korupcijas risku, bet šādu grozījumu rezultātā var samazināties pašvaldības domes kapacitāte, ja nozaru autoritātēm būtu liegts piedalīties lēmējinstitūciju darbā. Tad uz to pieteiktos bezdarbnieki. Lai izmantotu profesionāļu kompetenci, viņiem nav jābūt deputātiem - šos cilvēkus var uzklausīt domes komitejas sēdēs, uzskata A. Ence.
Taču kādā citā jautājumā Babītes mērs ar lielo pilsētu vadītājiem ir vienisprātis. Tas attiecas uz ministra pēdējo iniciatīvu svītrot no likuma normu, ka deputāts savus pienākumus pilda no darba brīvajā laikā, lai dotu viņiem iespēju strādāt par deputātu, saņemot arī pieklājīgu algu. Tagad tās griesti ir ap 500 latiem, bet, palielinot koeficientu, maksimālā summa, ko pašvaldība varētu maksāt domniekiem, būtu ap 900 latiem. «Tas nav nopietni,» norādīja A. Ence un atsaucās uz Eiropas pieredzi, kur arī deputāti piedalās pašvaldības darbā kā sabiedrības pārstāvji līdztekus savam pamatdarbam un kontrolē pašvaldības iestādes. Deputātu korpusa algošanas ideja izbrīna arī A. Radzeviču, un ne tikai tāpēc, ka nav skaidrs, ar ko viņi katru dienu domē varētu nodarboties. Neskaidrs esot, piemēram, arī tas, vai ievēlētājiem lauku uzņēmējiem būs ļauts strādāt savā zemnieku saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā. «Zemnieku saimniecības varēs vadīt, kamēr nepiegādās pašvaldības skolai kartupeļus,» bija E. Sprūdža pirmā reakcija uz lūgumu to komentēt. Novadu domēs deputātiem maksā par komitejās un domes sēdēs nostrādāto laiku. Babītes novada domē tie ir 10 lati stundā, un mēnesī iespējams domē nopelnīt līdz 200 latiem, bet Durbes novadā tie ir 5 lati stundā, un šeit deputāta ienākumi ir padsmit latu mēnesī.