AES būvniecību projektus sadārdzinājis galvenokārt vispārējais būvniecības izmaksu kāpums, kā arī stingrāku kodolenerģētikas drošības prasību ieviešana, kas saistīta ar postošo avāriju Fukušimas AES.
Tāpēc pieļaujams, ka arī krietni ieilgušā un pretrunu apvītā Visaginas AES projekta realizācija Baltijas valstīm varētu būt kļuvusi dārgāka, turklāt prasīs ievērojami lielāku politisko gribu.
Elektroenerģijas un būvniecības speciālisti arī atzīst, izmaksas vairākos jau sāktos AES būvniecības projektos kāpušas galvenokārt tāpēc, ka būvniecība daudzos gadījumos ievilkusies krietni ilgāk, nekā paredzēts. Projektu īstenošanu sadārdzinājis arī pakalpojumu un izejmateriālu cenu kāpums ekonomikas izaugsmes gados, kuru vēlākie ekonomiskās lejupslīdes gadi nav spējuši izlīdzināt. Vēl viens sadārdzinājuma iemesls ir arī 2011. gada negadījums Fukušimas AES, pēc kura vairāki AES būvnieki pastiprinājuši drošības prasības.
Sadārdzina celtniecība
Vēl 2006. gadā, kad Baltijas valstu energokompāniju vadītāji vienojās par to, ka jaunas AES būvniecība Lietuvā būtu lietderīga, projekta aptuvenās izmaksas tika lēstas 2,4-4 miljardu eiro robežās, savukārt Japānas uzņēmuma Hitachi izteiktais piedāvājums 2011. gadā sasniedza jau 4,92 miljardus eiro. Par Lietuvas atomelektrostacijas projektu atbildīgais uzņēmuma Visagino atomine elektrine ģenerāldirektors Rimants Vaitkus gan viedoklim par projekta sadārdzināšanos negrib piekrist, norādot, ka 2006. gada aplēses ir bijušas vispārīgas, bet Japānas uzņēmuma piedāvājums izteikts, jau ņemot vērā konkrēta projekta nosacījumus. Kopš 2011. gada jūlija, kad piedāvājums tika izteikts, tas nav mainīts, Dienai atzina R. Vaitkus. Lietuvas Rūpnieku konfederācijas vadītājs Roberts Darģis savukārt šogad aprīlī norādījis, ka Visaginas AES būvdarbu izmaksas šobrīd sasniedz vismaz astoņus miljardus eiro, vēsta LETA.
Arī nozares speciālisti atzīst, cenu kāpums šo gadu laikā ir bijis, tiesa gan, to nevar pilnībā saistīt tikai ar enerģētikas nozari.
«Energoceltniecībā, tāpat kā būvniecības nozarē kopumā, notikušas izmaksu izmaiņas, ko primāri nosaka izmantojamo materiālu un tehnoloģiju cenu kāpums,» norādīja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere, vienlaikus gan piebilstot, ka izmaksas kāpušas tieši atomenerģētikā pieaugošo drošības prasību dēļ. Tiesa gan, pēc Latvenergo ekspertu domām, līdz ar šo drošības prasību ierēķināšanu projektu cenā nebūs pamata runāt par tālāku izmaksu pieauguma tendenci, turklāt patlaban stabilizējušās ir arī būvniecības izmaksas.
Eiropā projekti kavējas
Viens no pēdējiem uz atomenerģētikas biznesu ēnu metošajiem notikumiem nenoliedzami ir britu enerģētikas giganta Centrica lēmums izstāties no apjomīga AES attīstības projekta Lielbritānijā. Aizejot no projekta, kas bija plānots kopīgi ar Francijas uzņēmumiem Electricit de France un Areva un kura ietvaros bija iecerēts uzbūvēt četrus jaunus atomreaktorus Saizvelas un Hinklipointas atomelektrostacijās, Centrica kopumā zaudēja aptuveni 165 miljonus eiro, kurus tā jau ieguldījusi projekta attīstībā. Centrica būs arī spiesta atmaksāt līdzekļus 591 miljona eiro apjomā, kurus tā piesaistīja projekta finansēšanai. Uzņēmuma vadītājs Sems Leidlovs masu medijiem neslēpa, ka galvenie iemesli, kuri pamudināja uzņēmumu izstāties no projekta, bija pieaugošās izmaksas, kā arī projekta ievilkšanās.
Raiti neīstenojas arī Somijas Olkiluoto jaunā reaktora būvniecības projekts. Sākotnēji energobloku bija plānots pabeigt līdz 2009. gadam, bet jau šobrīd termiņš pārcelts uz 2016. gadu, savukārt izmaksas uzblīdušas no aptuveni trim miljardiem eiro līdz vismaz 6,6 miljardiem. Kāpjošās izmaksas lielā mērā saistītas tieši ar kavēšanos - tās iespaidā būvniecībā iesaistīto uzņēmumu darbinieki jānodarbina ievērojami ilgāku laiku.
Kavēšanās galvenokārt saistīta ar to, ka Olkiluoto būvējamais reaktora modelis bija jauns un daļēji tika projektēts pat vēl būvniecības laikā. Turklāt tieši būvniecības laikā tika konstatēti arī vairāki novēršami trūkumi, turklāt vairāk laika, nekā plānots, prasījusi saskaņošana ar Somijas uzraudzības institūcijām.
Tiesa gan, Hitachi Lietuvai piedāvātā reaktora vēsture vieš ievērojami lielākas cerības, jo Japānā vairāki šāda veida reaktori tika uzbūvēti aptuveni četros gados, un tie jau ir licencēti ne vien Japānā, bet arī ASV un Taivānā. «Hitachi pieredze un iespējas ir pietiekamas, un to lielā mērā apliecina fakts, ka Japānas Šikas atomelektrostacijā šāds projekts tika pabeigts savlaicīgi un plānotā budžeta ietvaros,» norāda uzņēmuma Visagino atomine elektrine vadītājs.
Saskata politiskus riskus
R. Vaitkus uzskata, ka galvenās grūtības Lietuvas AES projekta realizācijā, kuram saskaņā ar sākotnējiem plāniem bija jānoslēdzas jau 2015. gadā, saistītas ar lielo iesaistīto partneru skaitu.
«Jaunas atomelektrostacijas ir ilgtermiņa projekts ar ļoti lieliem kapitālieguldījumiem, tāpēc grūtākā procesa daļa ir saskaņot un vienoties par savstarpēji pieņemamiem nosacījumiem - ne tikai tehniskajiem, bet arī politiskajiem,» norāda R. Vaitkus un piebilst, ka vēlāk, kad jau būvniecība būs sākusies, atliks tikai tehniskie jautājumi, kuri ir viegli un ātri risināmi, viņš uzskata.
Par vienu no šķēršļiem projekta realizācijā ir kļuvusi prognozētā AES ražotās elektroenerģijas pašizmaksa, kura, kā apstiprināja R. Vaitkus, joprojām tiek lēsta 5,25 eirocentu līmenī par vienu kilovatstundu. Lietuvas politiķu vidū valda bažas par to, ka šī cena ievērojami pārsniedz pašreizējo elektroenerģijas tirgus cenu, kas šobrīd Nord Pool Spot biržas Lietuvas cenu apgabalā svārstās ap 40-50 eiro par megavatstundu jeb attiecīgi ap 4-5 eirocentiem par vienu kilovatstundu un ka AES ražotā elektroenerģija var izrādīties nekonkurētspējīga arī tālākā nākotnē. Šī iemesla dēļ lietuvieši meklēs iespējas projektu uzlabot, piemēram, panākot lētāka finansējuma piesaisti, bet svarīga loma būs arī politiskajai gribai par Visaginas AES projekta turpmāko attīstību, un politisks lēmums drīzumā jāpieņem Lietuvas Seimam.