Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas apgalvo, ka Izraēlas reakcija uz palestīniešu grupējuma Hamas uzbrukumu bija «neproporcionāla», jo konfliktā gāja bojā vairāk nekā 1000 palestīniešu. Pēc kara Lielbritānijā izskanēja aicinājumi vispār pārtraukt ieroču eksportu uz Izraēlu.
Lielbritānijas valdība apsolīja pārskatīt ieroču eksporta noteikumus. Tagad pieņemts lēmums atsaukt piecas licences ieroču eksportam uz Izraēlu. Tas nozīmē, ka ierobežojumi būs diezgan nelieli, jo kopumā izsniegtas 182 licences, ziņo laikraksts The Times. Ierobežojumi attiecas uz rezerves daļām, kas nepieciešamas Izraēlas karakuģiem. Gazas kara laikā Izraēla izmantoja šos kuģus, lai apšaudītu palestīniešu teritoriju.
Lielbritānijas amatpersonas apgalvo, ka ieroču eksporta ierobežošana pēc karadarbības ir «standarta procedūra», piemēram, līdzīgs lēmums pieņemts pēc Krievijas un Gruzijas kara. Izraēla no Lielbritānijas iepērk tikai nelielu daļu ieroču; visvairāk ieroču Izraēla saņem no ASV ražotājiem.
Izraēlas prese secina, ka britu lēmums īpaši neietekmēs Izraēlas bruņotos spēkus, tomēr tas ir politiski svarīgs lēmums, jo citas valstis varētu sekot Lielbritānijas paraugam. Piemēram, Beļģija varētu aizliegt eksportēt uz Izraēlu aprīkojumu, kas paredzēts pūļa savaldīšanai, ziņo Izraēlas laikraksts Haaretz. Izraēla noraida apsūdzības par «neproporcionāla» spēka lietošanu Gazas karā, jo uzskata, ka bija jādara viss iespējamais, lai dotu triecienu teroristiem.