Kaut noziedznieku «pazušana» pēc tam, kad viņi atbrīvoti no apcietinājuma, Latvijas vēsturē nav nekas nebijis, parasti par viņu atrašanās vietu nekas daudz nav zināms. Tomēr šajā gadījumā apsūdzēto paziņas Dienai, nemaz nekautrēdamies, stāstīja - puiši esot «pazuduši» Lielbritānijas virzienā. Policija gan norāda, ka noziedznieku meklēšanai tai ir pašai savas metodes un ar baumām nepietiek, lai viņus izsludinātu starptautiskā meklēšanā.
Vainīgs alkohols
2010. gada oktobra nogalē Liepājas policisti izvarotājus pieķēra gandrīz vai vārda tiešā nozīmē bez biksēm - atsaucoties uz sūdzību par trokšņošanu, policisti ieradās mājā Lāčplēša ielā, kur notika «ballīte». Tur likumsargiem pavērās šausminošs skats - divas meitenes (viena no viņām 18 gadu veca, otra - tikai 16) bija kritušas par iedzērušo puišu iekāres upuriem. Izvarotāju draugi un paziņas gan vēlāk žurnālistiem centās ieskaidrot, ka meitenes pašas bijušas «vieglas uzvedības», tomēr četriem varmākām tika celtas apsūdzības izvarošanā. «Ballītes» namatēvam savukārt draudēja «pasēdēšana» par to, ka viņš nebija ziņojis policijai, ka notiek sevišķi smags noziegums. Tiesa viņu tomēr attaisnoja, un arī izmeklētāji atzīst, ka puisim vienkārši nebūtu pieticis laika par notikušo paziņot, pat ja viņš būtu grasījies to darīt.
Pēc aizturēšanas četri no puišiem aiz restēm nosēdēja divus mēnešus, līdz tiesa lēma trijiem no viņiem drošības līdzekli mainīt pret maigāku - policijas kontroli. Pēc tam viņi vēl kādu brīdi bijuši likumsargu redzeslokā, arī ieradušies prokuratūrā uz apsūdzību nolasīšanu, bet pēc tam pazuduši, stāsta Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja galvenā inspektore Rita Grīnvalde. Policiste gan uzsver, ka tiesas lēmumu komentēt nevar, bet atzīst: «Jebkurā brīdī, kad man kā procesa virzītājam liktos, ka viņi drīkst atrasties brīvībā, es varētu šiem puišiem piemērot citu drošības līdzekli. Bet es to nedarīju.»
Vienīgais izvarotājs, kurš paturēts apcietinājumā, Māris Grīnvalds jau iepriekš bijis policijas «klients» ar vairākām sodāmībām, tādēļ arī viņam uz brīvām kājām nav izdevies tikt. Kaut M. Grīnvaldam draudēja 15 gadu aiz restēm, tiesa viņam piesprieda tikai septiņus. R. Grīnvalde uzskata - par maz. «Viņš izvarojis abas meitenes, vienu no viņām nepilngadīgu. Turklāt viņas abas bija alkohola reibumā, kas šajā lietā tika uzskatīts par cietušo bezpalīdzības stāvokli,» skaidro izmeklētāja. Kaut alkohola reibumā bijuši arī puiši, tas ir tikai vēl viens vainu pastiprinošs apstāklis. «Tas, ko viņi bija sadzērušies, bija absints (alkoholisks dzēriens, kas stiprumā svārstās no 50 līdz 75 grādiem un vairākās pasaules valstīs ir aizliegts). Tāpēc arī sākās baltās pelītes,» norāda R. Grīnvalde.
Brīvprātīgi neatgriezīsies
Kaut jau pienācis pirmais tiesas spriedums, jauniešu draugi un paziņas joprojām nostājas viņu pusē, apgalvodami, ka meitenes pašas esot bijušas vainīgas. Esot žēl «nabaga puišu», kuriem visa dzīve sabojāta. «Personīgi man to puišu ir žēl. Tagad nekas cits neatliek, kā 15 gadus Anglijā dzīvot, līdz varēs braukt atpakaļ. Nezinu, izturēs viņi tur bez mammām, bez tēviem?» kaismīgi sūrojas «ballītes» namsaimnieka kaimiņiene Vera. Jāpiebilst, ka Diena jau iepriekš rakstīja - vēl pirms liktenīgās «ballītes» viens no jauniešu kompānijas gatavojies braukt strādāt uz Angliju. Jautāta, vai tad sanāk, ka viņš šo plānu piepildījis, Vera tikai atmeta ar roku: «Kaut kur tur, bet konkrēti, kur, es nezinu.»
Diena sazinājās arī ar izvarošanā apsūdzēto puišu draugu Jāni (vārds mainīts), kurš pats jau vairākus gadus dzīvo Anglijā, un viņš apstiprināja: «Dzirdēju, ka viņi esot aizbraukuši.» Tomēr Jānis pats ar viņiem kontaktus vairs neuzturot, tādēļ precīzāk par draugu atrašanās vietu neko nezinot. Viņš gan joprojām jūt līdzi saviem paziņām: «Saprotiet paši, kurš tad gribētu cietumsodu par izvarošanu no pieciem līdz 15 gadiem? Tāpēc, es domāju, tas ir pašsaprotami, ka brīvprātīgi neviens no viņiem neatgriezīsies...»
Kaimiņiene Vera gan ir pārliecināta, ka puišu atrašanās ārzemēs esot tikai pārpratums, nevis speciāla slēpšanās. Viņai stāstīts, ka jaunieši lūguši prokuroram atļauju izbraukt uz ārzemēm, kad tiesas process ievilcies, un prokurors to arī esot atļāvis. Lai noskaidrotu precīzi, uz kurieni, atliktu tikai pajautāt puišu ģimenēm. Prokuratūrā gan Dienai paskaidroja, ka tā gluži nav bijis. No apsūdzētajiem saņemti divi iesniegumi prokuroram ar lūgumu izbraukt uz pasākumiem Rīgā, un abas reizes tas arī atļauts, tomēr nekādu lūgumu par braukšanu uz ārzemēm neesot bijis.
Savukārt VP Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Jolanta Knīse skaidro, ka bēguļojošo noziedznieku radu un draugu aptaujāšana ir viena no pirmajām lietām, ko policija, viņus meklējot, dara. Jautāta, kādēļ puiši nav izsludināti starptautiskajā meklēšanā, J. Knīse aizrādīja: «Varētu šķist - nu kā, tad ejiet un meklējiet viņus Anglijā! Bet tas nav tik vienkārši - pamatojums tam, kāpēc cilvēku izsludināt starptautiskajā meklēšanā, nevar būt «viena tante teica».»