» Viņš gan neuzskata, ka šim nolūkam būtu jāatjauno 2009. gadā likvidētā Valsts būvinspekcija (VBI), kura atradās EM pakļautībā un kuras galvenā funkcija bija kontrolēt, kā valsts un pašvaldību amatpersonas ievēro un pilda normatīvo aktu prasības būvniecības jomā. «Šaubos, ka VBI esamība būtu novērsusi pagājušajā ceturtdienā notikušo. Pārmaiņas vajadzīgas būvvaldēs, bet ne tādas, kas radītu papildu birokrātiju vai jaunus korupcijas perēkļus,» uzskata D. Pavļuts.
Pēc VBI reorganizācijas tās funkcijas tika sadalītas starp Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Iekšlietu ministriju, vienlaikus nosakot, ka būvniecības kontroli turpmāk jāveic tikai pašvaldību būvinspektoriem. Bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kurš savā laikā parakstīja grozījumus par VBI reorganizāciju, uzskata, ka tie ļāvuši pilnveidot būvniecības kontroles sistēmu un novērsuši funkciju dublēšanos starp valsti un pašvaldībām. Tomēr Valsts kontrole (VK) savā revīzijā, ko veica gadu pēc VBI likvidācijas, atklāja, ka pašvaldību būvinspektori regulāras pārbaudes neveic, bet objektā ierodas vien tad, kad tas tiek pieņemts ekspluatācijā - būvvaldes gada laikā kopš VBI likvidācijas bija veikušas gandrīz par 71% mazāk pārbaužu nekā VBI tādā pašā laika posmā 2008. gadā. VK galvenais secinājums bija, ka pēc VKI reorganizācijas būvniecības procesa kontrole valstī vājinājusies, tādējādi negatīvi ietekmējot patērētāju drošību.
Pēc notikušās traģēdijas savu nostāju pret pašlaik spēkā esošo nozares regulējumu pauda Latvijas Būvinženieru savienība (LBS). Tās valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone portālam Nozare.lv dienu pēc traģēdijas norādīja, ka LBS jau gadiem ilgi centusies pārliecināt EM par esošajos būvniecības un tās kontroles normatīvos nepieciešamajām pārmaiņām, taču organizācijas viedoklis neesot ticis ņemts vērā. «LBS locekļi iebilda arī pret VBI likvidēšanu, jo neatbalsta ieceres, kas atvieglo investīciju ieplūšanu un mazina administratīvos šķēršļus,» norādīja H. Endriksone, uzsverot, ka būvniecība saistās galvenokārt ar drošību un, lai šajā jomā darbotos, nepieciešama nopietna izglītība un prakse.
Pēc traģēdijas šīs nepilnības D. Pavļuts apņēmies novērst: «Būvspeciālistiem no nākamā gada tiks definētas stingrākas prasības un noteikta profesionālās atbildības apdrošināšana. Tāpat ir pēdējais laiks ieviest būvniecības informācijas sistēmu, kas ļaus fiksēt visus dokumentus uzreiz pēc to parakstīšanas un novērst labošanas iespējamību. Tāpat arī būvniekiem tajā būs jāievieto visu inženiertehnisko mezglu foto fiksācijas.» Tikšot veidots arī iespējami riskanto objektu saraksts, kā pamatā būšot anonīmi sniegta informācija par to, kurās ēkās «kas paslēpts betonā».
Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nav nācis klajā ne ar kāda veida praktiskiem priekšlikumiem, kas saskaņā ar likumu Par pašvaldībām pilnveidotu būvniecības procesa tiesiskumu viņa pārziņā esošajā teritorijā. Tā vietā viņš pirmdien uz Zolitūdes traģēdijas iemeslu izmeklēšanas laiku atstādināja sešus Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekus, kuri bija parakstījuši nu jau sagruvušā lielveikala ēkas būvniecību pieļaujošos dokumentus.
Saeima vasarā pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas spēkā stāsies no nākamā gada februāra. Tajā ieviesto izmaiņu mērķis ir tāds pats kā VBI likvidācijai - paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. D. Pavļuts gan sola tajā ieviest korekcijas, paredzot arī, piemēram, to, cik bieži būvvalžu inspektoriem jāierodas būvobjektos, lai kontrolētu celtniecības gaitu.