«Valsts kontrolei ir grūti neapšaubīt izdevumus, ja tie veikti [likumu neesamības] vakuumā,» saka sabiedriskās politikas centra Providus vadītāja Vita Tērauda. Vienīgais normatīvais akts, kas regulē prezidenta otrās puses izdevumus, ir Ministru kabineta noteikumi par komandējumiem. Tajos paredzēts apmaksāt visus izdevumus arī amatpersonu dzīvesbiedriem, ja abi ielūgti ārvalstu vizītē. Taču citi otro pušu izdevumi nav atrunāti. Diena jau vēstīja, ka VK pārbaudes laikā par Valsts prezidenta kancelejas pērnā gada izdevumiem tika pievērsta uzmanība arī faktam, ka no valsts budžeta tiek apmaksātas L.Zatleres mobilā telefona sarunas.
Ja šādus izdevumus nekontrolē likums, tad otra iespēja būtu iekšējas instrukcijas, kas skaidri pateiktu, kas ir un kas nav apmaksājams prezidentu dzīvesbiedriem, pieļauj V.Tērauda. Tikai pērnā gada beigās pēc VK lūguma prezidenta kancelejā ir apstiprināti noteikumi, kas nosaka, ka atbilstoši viņas veicamajiem protokolārajiem pienākumiem prezidenta kundzei tiek apmaksāti mobilā un stacionārā telefona, kā arī faksa rēķini.
Kā liecina cits kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča parakstīts dokuments, ar kuru iepazinusies Diena, L.Zatleres sarunu limits ir tāds pats kā viņas dzīvesbiedram - 200 latu mēnesī. E.Rinkēviča un viņa vietnieka Ērika Ozola sarunu limiti ir 150 latu. Tos noteica pērn rudenī. Pirms tam prezidents augustā norunāja 417 latu, bet septembrī - 294. Kancelejā to skaidro ar vizītēm Ķīnā, ASV un iesaistīšanos Gruzijas konflikta risināšanā. Citos mēnešos viņa sarunu rēķini svārstījušies no septiņiem līdz 69 latiem. Kundze pērnā gada laikā norunājusi 526 latus, kas vidēji mēnesī ir 43 lati.
Telefonsarunu rēķini nav vienīgās izmaksas Valsts prezidenta kancelejā, kuras neregulē normatīvie akti. Piemēram, pērn tika vēstīts, ka ar vienu no jaunajām kancelejas automašīnām BMW pārvietosies V.Zatlera kundze.
Līdzīgus aizrādījumus VK izteikusi kancelejai vēl V.Zatlera priekšteču laikā. «Prezidenta otrā puse ir faktiski neaizsargāta,» saka prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols. Protokolāro pienākumu dēļ prezidenta otrā puse nevarot pilnvērtīgi strādāt, tāpēc tai nepieciešamas sociālās garantijas. Likumos nav konkretizētas arī eksprezidentu un viņu laulāto tiesības. To ilustrējuši gan abu bijušo, gan esošā prezidenta dzīvokļu meklējumi, kurus ieskāvušas šaubas par pārāk lielām prasībām un izmaksām. Likumā ir noteikts vien tas, ka prezidentam ir jānodod lietošanā viens valsts dzīvoklis. Taču, cik liels un kā aprīkots - tas nav atrunāts.
Nav arī skaidrs, kas notiek ar eksprezidenta dzīvesbiedru laulātā nāves gadījumā. Igaunijā, saprotot, ka vīram Lennartam Meri nokļūstot prezidenta amatā no darba aizgājusī dzīvesbiedre paliks bez iztikas līdzekļiem viņa nāves gadījumā, tika pieņemts likums, kas noteica, ka prezidenta dzīvesbiedrs šādā gadījumā var saņemt daļu viņa pensijas.